Termināli, kurā tiks pārkrauts benzīns, dīzeļdegviela, mazuts un nafta desmit miljonu tonnu apmērā gadā, iecerēts veidot 25 hektāru plašā teritorijā Rīgas brīvostā. Projektā plānots investēt 119 miljonus latu, atjaunojot arī kultūras pieminekli Komētfortu.
Ieceres prezentācijā, kas notika Bolderājas bibliotēkā, projektētāja SIA Vide direktors Juris Cīrulis akcentēja drošības aspektus - dubultie rezervuāru tērauda apvalki garantēs, ka noplūdes gadījumā produkti dabā nenonāks, savukārt citas tehnoloģijas nodrošinās, ka gaisā neizdalīsies nekādas smakas un ne piliens naftas neietecēs ūdenī.
«Tās ir pasakas!» iesaucās iedzīvotājs Valdis Solo un apgalvoja, ka viņa ielā neviens netic, ka šādu projektu iespējams īstenot, ievērojot cilvēku intereses. Arī citi sanākušie apšaubīja gan termināļa ekonomisko lietderību, gan tā radīto ietekmi uz vidi, taču visvairāk uztraucās par dzelzceļa radīto vibrāciju, trokšņiem un smaku. «Ko mums gaidīt, kad ies cisternas ar sprādzienbīstamām vielām? Jau tagad, kad ved ogles, nav ko elpot,» stāstīja Ludmila, kas dzīvo 22 metrus no sliedēm. J.Cīrulis piekrita, ka dzelzceļš radīs problēmas, taču pagaidām nevarēja pateikt, kā tās tiks novērstas, jo mērījumi vēl neesot veikti. Tomēr viņš norādīja, ka risinājumi ir - aizsargsienas, trīskāršie logi.
Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai vadītāja Sandra Jakušonoka iebilda pret zemes transformēšanu, jo, piemēram, vienā no uzkalniem mājo Eiropā aizsargājamie sikspārņi. «Krievu salā putnus nogalināja, vienkārši apberot, vai šajā gadījumā jūs to pašu izdarīsiet ar sikspārņiem?» viņa vaicāja. Kara vēsturnieks Jurijs Melkonovs uzsvēra, ka vēl precīzi nav noteiktas Komētforta robežas, jo arhīva materiāli neizpētīti guļ Krievijas muzejos, tādēļ būvniecība var apdraudēt šo pieminekli. Tie daži, kas atbalstīja projektu, jo tas nodrošinās viņiem darbavietas, tā īsti izteikties nevarēja - viņiem tika pārmests, ka nav vietējie un ir uzpirkti.#