Mirsti ātri
Maksātnespējas procesa regulējums pēdējos gados jau ir piedzīvojis vairākas būtiskas reformas, piemēram, ieviesta iespēja par maksātnespējīgu pasludināt arī fizisku personu un nodrošināta iespēja uzņēmumam, kas atrodas uz maksātnespējas robežas, vienoties ar kreditoriem un noteiktā laika periodā atkopties, īstenojot Tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Kā skaidro Maksātnespējas administrācijas vadītāja vietnieks Helmuts Jauja, kārtējo likumu grozījumu mērķis ir restrukturizācijas un maksātnespējas norisi padarīt efektīvāku - motivējot uzņēmumus problēmu gadījumā pēc iespējas ātrāk sākt sarunas ar kreditoriem par glābšanas plānu vai arī ātri uzņēmumu likvidēt, lai tā aktīvi zaudētu pēc iespējas mazāku vērtību.
Sākumā izpārdos mantu
Patlaban piedāvātā likuma versija paredz būtiskus jauninājumus attiecībā uz fiziskām personām. Viens no galvenajiem: pirmais posms būs bankrota procedūras pasludināšana un parādnieka mantas izpārdošana, tikai pēc tam tiesa lems, vai attiecībā uz parādnieku tiks īstenota saistību dzēšanas procedūra (tās ietvaros pēc pieciem gadiem parādniekam tiek dzēsti atlikušie parādi). Taču, pēc J.Āboliņa domām, šāda kārtība nebūtu godīga -, ja tiesa nepielaiž cilvēku pie parādu dzēšanas procesa, viņš gan paliek bez mantas, gan zaudē cerību tuvākajos gados tikt no parādiem vaļā. Vienlaikus tiek samazinātas maksātnespējas procesa izmaksas - ievērojami mazāk būs jāmaksā procesa sākumā, kā arī būtiski saruks mēneša atlīdzība administratoram. Tajā pašā laikā tiek plānots uzlikt citu ierobežojumu: piecu gadu laikā parādniekam ir jāspēj nomaksāt 20% no tās summas, kas paliks pāri pēc mantas pārdošanas. Piemēram, ja parāds ir 100 tūkstošu, manta ir pārdota par 20, tad jāatmaksā 20% no pāri palikušajiem 80 tūkstošiem. Jau ziņots, ka tas tādēļ, lai arī pats parādnieks uzņemtos atbildību. J.Āboliņš spriež, ka, ņemot vērā vidējo algu, kvalificēties šādām prasībām būs grūti.
Patlaban mēnesī kreditoriem atmaksājamā summa ir atkarīga no personas ienākumiem. Vienkārši sakot - cik ir, tik arī maksā.
Tām fiziskajām personām, kas piesakās maksātnespējai, ir vismaz divi kredīti, stāsta Administratoru asociācijas vadītājs Jānis Birzulis. Patlaban ir ierosinātas 116 fizisko personu maksātnespējas lietas.
Bankām vairāk tiesību
Būtiskas pārmaiņas gaida arī uzņēmumus. Tiek piedāvāts tiem atstāt tikai divas izvēles - vai nu laikus meklēt iespējas realizēt TAP, vai kļūt maksātnespējīgiem. Otrais variants nozīmēs automātisku likvidāciju, ja vien maksātnespējas procesā netiks rasta iespēja «pārlēkt» uz TAP. Likumā vairs nebūs paredzēti tādi instrumenti kā izlīgums vai sanācija. Ievērojami mainīsies arī maksātnespējas noteikšanas kritēriji: patlaban ir nepieciešams, lai parādu apjoms pārsniegtu aktīvus, taču turpmāk galvenais faktors būs tikai naudas plūsma un nenomaksāts parāds. Atvieglotas atsevišķas «pēcnāves» procedūras - mantu varēs pārdot ne tikai izsolēs, mazāks jautājumu loks būs jārisina kreditoru sapulcē utt.
Statistika attiecībā uz TAP ir neiepriecinoša: no 2008.gada 1.janvāra Latvijā tika iesniegti tikai 36 TAP pieteikumi, no kuriem pasludināti tikai astoņi procesi. Viens no galvenajiem šķēršļiem ir banku nostāja - tās glābšanas iespējai visbiežāk nepiekrīt. Taču, pēc J.Birzuļa domām, jaunais likums šo problēmu ne tikai nerisina, bet padziļina, jo likums nostiprina bankām tiesības pēc diviem mēnešiem, kad ierosināts TAP, pārdot mantu, kas kalpo par nodrošinājumu. «Kāda tad jēga no TAP, ja draud mantas atsavināšana? Tas ir bankrots,» neizpratnē ir J.Birzulis. Ja šī prasība saglabāsies, TAP pieteikumu nebūs vispār, prognozēs skarbs ir asociācijas vadītājs.