Lēmumprojektu par krastmalas nomu ilgtermiņā, kas nomniekam gadā maksātu piecus latus metrā, nākamotrdien plānoja skatīt Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, taču ceturtdien tas negaidīti tika atsaukts. Satiksmes departaments atsakās paskaidrot, kādēļ izvēlēta tik zema maksa, ja reiz nelielo kuģīšu piestātņu noma atsevišķiem uzņēmējiem izmaksā krietni vairāk - virs 2300 latiem mēnesī.
Skaņo gadiem
«P.V.B. jau kopš 2004.gada ir sarunu procesā ar Rīgas domi par projekta Riga Marine City īstenošanu. Diemžēl dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ projekta virzība notiek lēni,» vēstulē vicemēram raksta uzņēmuma īpašnieks Juris Videnieks, aicinot latviešus atgriezties mājās. Viņa vārds plašāk izskanēja pirms gada, kad viņš par toreizējā satiksmes ministra A.Šlesera padotības iestāžu naudu apceļoja pasauli.
J.Videnieks Dienai stāsta, ka par projektu ar A.Šleseru nav runājis: «Cik man ir informācijas, Ķirsona kunga organizētajās uzņēmēju brokastīs vēstule tika viņam prezentēta.» P.V.B. pārstāvis Visvaldis Klintsons, kurš nodarbojas ar ieceres īstenošanu, gan stāsta, ka vēstule iesniegta vicemēra birojā, jo A.Šlesers iepriekš publiski izteicies, ka vēlas palīdzēt uzņēmējiem. V.Klintsons stāsta, ka viņu ideja līdz šim nav realizēta, jo pašvaldība nav spējusi saprast, kura iestāde ir atbildīga par šādu objektu pietauvošanu. Domes departamenti Dienai ceturtdien nespēja aizķeršanos komentēt un solīja komentārus piektdien.
P.V.B. pārstāvji iecerējuši uz Daugavas izveidot vietu ar bāriem, restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām, jahtu un laivu piestātnēm, veikaliem u.c. «Daugavas krastmala starp Vanšu un Akmens tiltu faktiski ir mirusī zona. Atgriežot iedzīvotājus un tūristus ūdensmalā, 11.novembra krastmala iegūtu jaunu attīstības impulsu,» raksta J.Videnieks. Investīciju apjoms projektā plānots no 15 līdz 20 miljoniem eiro.
Izņem no darba kārtības
«N.Zahārova kungam, E.Stroda kungam virzīt izskatīšanai Rīgas domē un sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu ar SIA P.V.B.,» - ar šādu parakstu 19.oktobrī, dienā, kad vēstule tapa, A.Šlesers to sūtīja tālāk Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājam un Satiksmes departamenta direktoram, liecina Dienas rīcībā esošā iesnieguma kopija.
Pēc vicemēra lūguma uz komitejas sēdi bija sagatavots lēmumprojekts, kurā bija paredzēts iznomāt krastmalu starp abiem tiltiem minētā projekta īstenošanai uz 12 gadiem. Viena metra nomas maksa bija paredzēta divi lati gadā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieci lati - pēc nodošanas.
Iznomājot apmēram 700 metru garo krastmalu no Akmens līdz Vanšu tiltam par pieciem latiem metrā, P.V.B. būtu jāmaksā ap 3500 latiem gadā. Salīdzināšanai - par kuģīšu piestātņu izmantošanu daudzo peldlīdzekļu īpašnieki Satiksmes departamentam par pusgadu maksā no 73 līdz 236 latiem mēnesī, bet par divām piestātnēm abpus Akmens tiltam - pat 2360 latu mēnesī.
Dažas stundas pēc komitejas darba kārtības publiskošanas lēmumprojekts no darba kārtības tika svītrots. «Pie tā vēl jāstrādā. Vispār uzskatu, ka doma ir laba, bet tā jāizskata attīstības un satiksmes komitejās. Par piestātņu izvietošanu jārīko konkurss,» Dienai skaidro komitejas vadītājs Nikolajs Zaharovs (SC). A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe uzskata, ka vicemēra pilnvaras tiek pārspīlētas, jo «Šlesers nevar neko vienpersoniski iznomāt». Viņš tikai lūdza deputātus šo jautājumu izskatīt, jo uzņēmums ilgstoši centies projektu saskaņot, turklāt pilsētas attīstības plāns paredz šādu piestātņu izveidi.
Arhitektus neņem vērā
«Šajā gadījumā dots vienpersonisks uzdevums rīkoties ar pilsētas īpašumu kā ar savu mantu, ignorējot konkursa procedūru,» par «satraucošu» A.Šlesera rīcību sauc opozīcijas deputāts Edgars Jaunups (JL) un norāda, «pieprasīsim Rīgas mēram izbeigt šādu praksi.»
E.Jaunups min, ka arī A.Šlesera līdzšinējā rīcība bijusi pretēja rīdzinieku interesēm un normatīvajiem aktiem - gan izveidojot Rīgas Tūrisma attīstības biroju, gan atbalstot farmācijas firmas Grindeks vēlmi Maskavas priekšpilsētā būvēt debesskrāpi, ko pilsētas attīstības plāns pašreiz neļauj. Bezspēcīgs pret Grindeka pārstāvja Kirova Lipmana un A.Šlesera spiedienu pēdējā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē bija pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe - viņš nespēja abus pārliecināt, ka 24 stāvus augsta ēka nesaskan ar UNESCO mantojuma statusu, kas piešķirts Rīgas panorāmai. J.Dripes viedokli par P.V.B. projektu un A.Šlesera ieceri to virzīt uz priekšu bez plašākas apspriešanas ceturtdien uzzināt neizdevās, jo viņš nebija sazvanāms.