Pēdējo dienu lielākā intriga - ap Andra Biedriņa veselības stāvokli - izplēnēja ceturtdien pusdienas laikā. Latvijas Basketbola savienība izplatīja oficiālu ziņojumu, ka potītes pārbaudē nopietns savainojums nav konstatēts. Goldensteitas Warriors iespējamās iebildes netika pat pieminētas, toties bija apliecinājums, ka Andris kopā ar komandu sestdien dosies uz Eiropas čempionātu Polijā.
Drošības pēc mačā ar Prokom Biedriņš palika uz rezervistu soliņa, toties par viņa pilnvērtīgu atgriešanos valstsvienības saimē liecināja līdzdalība dažādās PR akcijās. «Krīzes menedžeri» varēja notraust sviedrus pēc labi padarīta darba. Un saglabāt modrību.
Mačā ar Polijas čempionvienību minimālā programma bija saglabāt spēlētāju veselību, maksimālā - iezīmēt pozitīvas pārmaiņas komandas spēlē. Tādas piesardzīgi solīja arī galvenais treneris Ķēstutis Kemzūra, komentārā par Kaspara Bērziņa atbrīvošanu uzsvērdams, ka tik radikāla rīcība varētu būt pozitīvs šoks, kas palīdzēs komandai maksimāli koncentrēties oficiālajām cīņām.
Rīgā par mobilizācijas problēmām Latvijas valstsvienība nekad nav sūdzējusies, un tādu nebija arī šoreiz. Iespējams, tas palīdzēja izvairīties no acīm redzamiem spēles kvalitātes kritumiem vismaz pirmajā puslaikā. Pakāpeniski tika audzēts pārsvars pār talantu ziņā iespaidīgajiem sāncenšiem, kuri gan vēl nav optimālā formā (izņemot Polijas čempionāta MVP Kvintelu Vudsu - 34 punkti). Nebūtu gan nācis par skādi mazliet vairāk dzelzs aizsardzībā un precizitātes tālmetienos (2/10).
Diemžēl otrajā puslaikā atkārtojās Ankarā novērotā krīze, no jauna liekot uzdot jautājumu - vai tā ir psiholoģiskā vai fiziskā bedre? Taču varbūt pat labi, ka arī šoreiz Latvijas komandai palika acīm redzamas rezerves snieguma uzlabošanai. Tās jāliek lietā pirmdien.