Patīkami, ka nebijām vienīgi statisti, bet pilnvērtīgi cīnījāmies par pirmajām divām vietām grupā. Kur pazaudēti izšķirošie punkti? Viedokļi dalās. Uzbrucējs Māris Verpakovskis, kurš ceturtdien nosvinēja 30 gadu jubileju, sprieda, ka ne pārāk sekmīgajā pirmajā aplī. Galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pieļāva, ka atbilde daļēji atrodama nenosargātajā uzvarā pret Šveici. Nebūs melots, ja kāds to meklēs zaudētajā spēlē Atēnās. Iznākumu mainīt vairs nevar, tāpēc pienācis secinājumu laiks.
Pirmkārt, šis ir sekmīgākais Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas cikls un otrs sekmīgākais vispār - pēc Euro2004. Tik daudz punktu (17) un gūtu vārtu (18) nav ikdiena. Otrkārt, patīkami, ka sniegums uzlabojies pakāpeniski, ka komandai ir raksturs, ko apliecināja nebūt ne vieglā uzvara pār Moldovu. Taču, vai rakstura stingrība piemitīs ilgtermiņā, atbildi sniegs nākamie cikli, jo futbols taču nebeidzas. 7.februārī Varšavā uzzināsim pretiniekus Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā.
Diena.lv aptaujā 91% respondentu valstsvienības sniegumu novērtēja ar «labi» (51,4%) un «teicami» (40%), bet neviens neuzdrošinājās likt atzīmi «vāji». Savs vērtējums, bet jau ar nākotnes perspektīvu ir arī Dienai.
Vārtsargi. Pirmā vārtsarga slogu no pirmās līdz pēdējai minūtei iznesa Andris Vaņins. Vēl vienīgi aizsargs Kaspars Gorkšs visās spēlēs spēlēja no zvana līdz zvanam. Vaņins rādīja teicamu sniegumu cikla pirmajā pusē, un lielā mērā viņa sekmes bija pamats augošam optimismam un komandas ticībai saviem spēkiem. Andris nedaudz aizlūza otrajā aplī, un dažas ielaistas bumbas varētu būt arī uz viņa sirdsapziņas, taču skaistu epizožu noteikti bijis vairāk. Aiz Vaņina (29 gadi) ir stabils otrais numurs Aleksandrs Koliņko (34), tāpēc nākamajā ciklā bažām nevajadzētu būt.
Aizsargi. Iespēlētā aizsargu kvarteta (Kļava, Ivanovs, Gorkšs, Kačanovs) vidējais vecums ir 27 gadi. Bērnišķīgu kļūdu šajā ciklā nebija, taču jāgādā, lai mazāk zaudējam vārtus no centra zonas. Ja vēl pieslīpēs kopumā labo sapratni, var būt nepārvarams mūris. Rezervē ir gan pieredze (Mihadjuks), gan jaunība (Krjauklis).
Pussargi. Pasē nav jāskatās, jo Vitālijs Astafjevs joprojām ir piemērs pārējiem. Sarežģītā brīdī, esot bez kluba un prakses, mērķtiecību apliecināja Koļesņičenko, arī Laizāns. Rafaļskim, Kosmačovam un pārējiem ir no kā mācīties. Tāpat kā Cauņam, Žigajevam, Višņakovam - no Rubina un Soloņicina.
Uzbrucēji. Līderim Verpakovskim nepieciešams vairāk palīgu. Grebis nebūt nav tālu, lai izkonkurētu Karlsonu. U-21 uzbrucējiem (Rudņevs, Gauračs), arī Blankam jāapliecina, ka gluži bez rezervēm neesam.
Secinājums. Nākamo ciklu sāksim ar saspēlētu kodolu un izsalkušiem rezervistiem. Patīkamus pārsteigumus izslēgt nedrīkst!