Diena, atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka pēdējo gadu laikā Satiksmes ministrija (SM), sadarbojoties ar VSIA Autotransporta direkciju, mēģinājusi ar nozares pārstāvjiem risināt jautājumu par autoostu noteikto cenu pamatojumu, iespējām tās samazināt un padarīt efektīvāku sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksas, bet vienots redzējums nav rasts. Jāatgādina, ka SM jau iepriekš paudusi viedokli - jāmaina pašreizējā autoostu izmaksu segšanas kārtība, kad autoostu izdevumi tiek nosegti no valsts budžeta dotāciju veidā. Diena jau arī vēstīja, ka uz nepieciešamajām pārmaiņām autoostu finansēšanas modelī pērn norādīja gan Pasažieru pārvadātāju asociācijas, gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan autoostu pārstāvji, tomēr vienprātības nebija.
«Autoostas ir dažādā statusā - ir pašvaldību autoostas, ir privātajam sektoram piederošas autoostas, vien valstij autoostu nav, bet svarīgi ir tas, par kādiem autoostu pakalpojumiem mēs maksājam no valsts budžeta. Ja redzam, ka par Rīgas autoostas pakalpojumiem maksājam pusi no pieejamā budžeta, kas ir gandrīz divi miljoni eiro, tad jautājums ir, vai šo finansējumu nevar nodrošināt savādāk un neprasīt šo naudu netieši - ar pārvadātāju starpniecību no valsts. Aktuāls jautājums ir arī par to, kādi tieši pakalpojumi katrā autoostā būtu jānodrošina,» savu viedokli izklāsta A. Matīss.
Ministrs uzskata, ka «minimālais autoostu pakalpojumu grozs jānodrošina no valsts, respektīvi, ar dotāciju starpniecību no pārvadātājiem, bet pārējie pakalpojumi gan būtu jānodrošina, pamatojoties uz privāto iniciatīvu principu».
Pēc A. Matīsa teiktā, Latvijā autoostu jomā ir daži inovatīvi un labi piemēri, piemēram, «Cēsīs, kur vērojama veiksmīga sadarbība ar pašvaldību, ir rekonstruēta dzelzceļa stacija, turklāt pašvaldība būvē klāt dzelzceļa stacijai autobusu pieturas. Rezultātā veidojas integrēts piedāvājums - cilvēks atbrauc no Rīgas uz Cēsīm ar vilcienu un tālāk uz nākamo galamērķi dodas ar autobusu, turklāt autobusu kursēšanas saraksti ir saskaņoti ar vilcienu pienākšanas laiku.»
Tieši sasaiste starp pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un ar autobusiem ir mērķis, uz kuru jātiecas, uzsver satiksmes ministrs un turpina: «Pamatojoties tieši uz šādu modeli, arī jāveido autoostu jaunais regulējums. Autoostai jābūt integrētam transporta mezglam, jo, tikai saskaņojot vilcienu un autobusu kursēšanas grafikus, varam nodrošināt maksimālas ērtības pasažieriem, kā arī panākt efektīvu finanšu līdzekļu izmantošanu, lai būtu iespējams naudu novirzīt jaunu reisu attīstīšanai, nevis tikai maksāt par ēku uzturēšanu.»
Jāuzsver, ka SM izveidotajai starpinstitūciju darba grupai dots uzdevums līdz 1. septembrim apkopot un iesniegt SM autoostu noteikto maksu par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem pārvadātājam izvērtējumu un sagatavot priekšlikumus autoostās sniegto pakalpojumu izmaksu samazināšanai, vēsta LETA.