Lai gan XF ir milzu solis pretim progresam un pēdējā iespēja ja ne panākt, tad vismaz pārāk neatpalikt no BMW un _Audi_, pelnu pelēkais salons nav īsti omulīgs. Āda tajā nesmaržo pēc ādas un sudrabotā plastmasa pārāk atgādina _Ford_. Par spīti pogām no daudz vecākiem fordiem un elektroniskai atpalicībai, vecais _S-Type_ bija vairāk _Jaguar_ nekā šis. Pat ar 2,7 litru dīzeli ierastā benzīna V6 vietā tas murrāja par visu naudu - proti, bez skaņas, kā pienākas kārtīgam angļu auto.
Obligātie trīs litri
Jaguar XF pie mums nāca tik ilgi un tik nelaikā, ka mēs lāgā to pat nepamanījām, kur nu vēl 2,7 litru dīzeļdzinēja nomaiņu pret trīs litru agregātu. Vienkāršo automobiļu aprindās 300 kubikcentimetriem nebūtu nekādas nozīmes, turpretim Premium smilšu kastē tādus, kam mazāk par trim litriem, nomētā ar lāpstiņām, - kas par to, ka arī 2,7 ir seši cilindri! Jaguar neganti atriebās pāridarītājiem, jo divu turbokompresoru spēcinātais 240 ZS dīzelis nu gāja deguns degunā ar BMW 530d, bet 275 ZS versija S pat sazīmēja melnas strīpas 535d kontrolētajā rajonā. Diemžēl tas viss notika vairāk uz papīra nekā dzīvē. Par spīti līdzīgai jaudai, XF 3.0 TDV6 S nepiemīt nepiespiestā trīslitru bembja dinamika. 6,4 sekundes līdz 100 dzīvē šķiet vismaz astoņarpus, varbūt tāpēc, ka XF ar dīzeli, degvielu un pasažieriem sver gandrīz divas tonnas. Pie tādas masas nav ko lolot cerības uz labu patēriņu, taču lodziņš Ave. Fuel saltajā displejā pilsētā rāda ne vairāk par deviņiem litriem uz 100. Tad jau jāsauc Ave, diesel? Apmēram tikpat tērē vidējs parketnieks ar četriem cilindriem, mazāku tilpumu un rokas kārbu, piemēram, Mazda CX-7 2.2 TD. Un uz lielceļa Jaguar apetīte ātri krītas - smuidrā aerodinamika liek sevi manīt.
Vajag mazāku motoru
Bet tas taču būtu patiešām skumīgi, ja vienīgais, kas patīk jaunajos Jaguar, būtu motors! Vēl taču ir atšķirīgs dizains un pamanāma forma, kā arī lieliska šasija, kurai gan arī pietrūkst S-Type angļu miera. XF brauc, it kā tam būtu kas jāpierāda, t. i., mazliet nervozi. Taču viss, ko varēja pateikt Ford ēras pēdējais Jaguar, jau ir pateikts. Ja gribas sev apkārt siltākas krāsas, jāpasūta citāds salons, piemēram, poētisks «trifeļu un miežu krāsas šuvums» (dzejas lasījumos no bukleta Jaguar noteikti pārspētu vāciešus). Tie, kas bijuši XF pasažieri, sūdzas, ka aizmugurē galva duras griestos, bet izskatās, ka mašīnas īpašniekam tas ir vienalga. Vismaz man būtu, jo tas ir mans Jaguar. Tad kāpēc uz ielas to ir tik maz? Tāpēc, ka šai markai pie mums vēl arvien neuzticas (diemžēl ne bez pamata, Jaguar nav nekāds J. D. Power teicamnieks), un vēl tāpēc, ka XF ir sasodīti dārgs un pusi īsā dzinēju saraksta aizņem rijīgi benzīna motori. Pēc diviem gadiem gan iznāks uzlabotais XF ar 2,2 litru dīzeli no Land Rover Freelander, un tad, skatoties cenu lapā un borta datorā, tiešām varēs uzgavilēt ave, diesel. Jā, «2.2» uz Jaguar dibena neizskatās sevišķi prestiži, taču papētiet kādreiz, cik lielu daļu attiecīgo modeļu pārdošanā aizņem 520d un A6 2.0 TDI. Tā nav jaguāra, bet gan lauvas tiesa.
Insignia uz diētas
Salīdzinājumam aicinu ierausties divreiz lētākā automašīnā, kurā arī nav daudz vietas aizmugurē, bet V6 motori ir unikāls retums. Opel Insignia EcoFlex neprot braukt ar divām dažādām degvielām, uz ko vedina nosaukums, bet gan ārkārtīgi saudzīgi patērēt to pašu dienišķo dīzeli. Tādu ekofleksu mūsdienās ir pilna Eiropa, taču šajā pārsteidz motora izvēle. Tā vietā, lai ieliktu prāvā vidējās klases auto maziņu dīzelīti un izliktos, ka tā vajag, Opel izveidojis EcoFlex modeli no divu litru CDTI ar veseliem 160 zirgspēkiem. Rezultātā Insignia piemīt atzīstama dinamika, kaut arī ar vienu piezīmi. Automašīnai ir nežēlīgi izstiepti pārnesumi, pat pirmais un otrais, par augstākajiem nemaz nerunājot, tāpēc reizumis gadās, ka auto vienkārši «neiet». Gluži kā rotaļā «divi par maz, trīs par daudz». Taču to atsver fenomenālais ekonomiskums, reāli 5,3 litri uz 100 km. Un tas nav skops mazauto ar kartona sēdekļiem, bet gan stilīga, izskatīga automašīna ar ādas salonu, duālo klimatu, navigāciju un citām ekstrām. Dīvaini ar pilnu bāku aizbraukt uz Palangu un atpakaļ un tad secināt, ka vēl arvien var nobraukt 365 kilometrus. Opel pārdod EcoFlex modeļus, sākot ar 24 145 eiro par 130 ZS versiju, un viss, kas «jāpiecieš», ir izstiepta ātrumkārba, par centimetru zemāks klīrenss, Michelin Primacy riepas, kas kauc uz sausa asfalta, un tas, ka hečbeka virsbūvei nav aizmugurējā stikla slotiņa. Domājams, tas nav pārāk liels upuris, lai brauktu ar ērtu, lielu automašīnu, kas acīmredzot pārtiek no ziedputekšņiem.