Ķīna un Krievija tērējas
Londonā bāzētais Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS) laidis klajā ikgadējo ziņojumu Militārais līdzsvars, kurā apkopoti valstu tēriņi aizsardzībai iepriekšējā gadā.
Kā jau pēdējos gados ierasts, pirmās divas vietas pārliecinoši aizņem Savienotās Valstis un Ķīna. Pirmā pērn tērējusi 600 miljardus dolāru (443 miljardi eiro), bet Ķīna atvēlējusi 112 miljardus dolāru (82,8 miljardi eiro). Tikai atšķirība tāda, ka ASV aizsardzības budžets, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par aptuveni 64 miljardiem dolāru (47 miljardi eiro), bet Ķīnai tas gada laikā palielinājies par 5,3 miljardiem dolāru (4 miljardi eiro).
Trešo vietu ieņem Krievija, kas no tās ir izspiedusi Lielbritāniju. Krievi savos bruņotajos spēkos 2013. gadā ieguldījuši 68,2 miljardus dolāru (50,4 miljardi eiro). 2012. gadā Krievija tērēja 61,3 miljardus dolāru (45 miljardi eiro).
Briti ar 57 miljardiem dolāru (42 miljardi eiro) piekāpušies arī Saūda Arābijai, kas ar 59,6 miljardu dolāru lielu aizsardzības budžetu pērn ieņēmusi ceturto vietu. Ja Lielbritānija pagājušajā gadā samazināja militāros izdevumus par 4 miljardiem dolāru (2,9 miljardi eiro), tad Saūda Arābija tos palielināja par 7,1 miljardu dolāru (5,2 miljardi eiro), apgalvo IISS.
Pētījuma autori aicina pievērst uzmanību tam, ka dažādi blakusapstākļi, piemēram, valūtas kursa izmaiņas, var ietekmēt sarakstu. Tomēr saraksta pirmais piecinieks parāda tendenci, ka ASV un Eiropas valstis ekonomisko apstākļu dēļ spiestas samazināt aizsardzības izdevumus, kamēr Ķīna un Āzija, kā arī Krievija un Tuvo Austrumu reģions tos palielina.
Gravitācijas centra pārbīde
Šo tendenci apstiprina arī nākotnes prognozes, ar kurām var iepazīties Lielbritānijas uzņēmuma IHS Jane's jaunākajā pārskatā par valstu aizsardzības budžetu.
Pētījumā teikts, ka Āzijas valstu, Krievijas un Tuvo Austrumu reģiona valstu aizsardzības budžeta pieauguma dēļ gan šogad, gan nākamgad globāli palielināsies militārie izdevumi. IHS Jane's aprēķini liecina, ka 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tēriņi aizsardzībai pasaulē pieaugs par 0,6% un sasniegs 1,55 triljonus dolāru (1,15 miljardi eiro), ziņo Bloomberg.
Ķīna šogad militārajām vajadzībām paredzējusi atvēlēt 148 miljardus dolāru (109 miljardi eiro), bet 2015. gadā valsts aizsardzības budžetam vajadzētu pieaugt līdz 159,6 miljardiem dolāru (118 miljardi eiro), kas būtu par 149 miljardiem dolāru (110 miljardi eiro) vairāk, nekā tajā gadā aizsardzībai plāno tērēt Lielbritānija, Francija un Vācija kopā ņemot.
Krievijas militārais budžets šogad būšot 78 miljardi dolāru (57,8 miljardi eiro), bet Kremļa plāns paredz, ka izdevumi aizsardzībai tuvākajos trīs gados ir jāpalielina par 44% un 2016. gadā tiem vajadzētu sasniegt 98 miljardus dolāru.
Savukārt pasaules vienīgā superlielvara ASV šogad turpinās aizsardzības izdevumu samazināšanu, jo Vašingtona militārajiem mērķiem plāno tērēt 574 miljardus dolāru (425 miljardi eiro), vēsta laikraksts The Washington Post.
Viens no IHS Jane's pārskata autoriem Pols Bērtons prognozē, ka arī šogad saruks lielāko NATO dalībvalstu militārais budžets, tādēļ «aizsardzības izdevumu gravitācijas centrs 2014. gadā turpināšot attālināties no Rietumiem un virzīsies uz Āziju un Krieviju».
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens šonedēļ brīdināja, ka dalībvalstu militāro izdevumu sarukums var samazināt alianses starptautisko ietekmi.