Pašvaldības īpašumā palikusī zeme ir nepieciešama tās funkciju veikšanai, bet mežu īpašnieks ir Rīgas mežu aģentūra. Pierīgas novadi ir kā Rīgas turpinājums, uz ko norādījusi arī galvaspilsētas vadība. Tās nodokļu maksātāju daļa papildina novadu budžetu, bet izmanto Rīgas infrastruktūru. Cilvēku kustība gan notiek arī pretējā virzienā, taču uz tuvējiem pagastiem diez vai brauc strādāt tikpat daudz rīdzinieku ar prāviem ienākumiem.
Rīgā strādājošo vārdi ir lasāmi arī daudzos sarakstos, piemēram, TB/LNNK Ādažos piesaka priekšsēža vietnieka Gaida Bērziņa dzīvesbiedri, Uzņēmumu reģistra galvenā notāra vietnieci Denīzi Bērziņu, ZZS sarakstā Garkalnē ir Latvijas Basketbola savienības viceprezidents Edgars Šneps, Rīgas apriņķa novadu apvienības listē - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas departamenta direktors Aivars Draudiņš.
Sabūvējušies jauni vēlētāji
Vēlēšanās jaunas nianses varētu ienest arī tas, ka šajos novados - Garkalnē, Ādažos, Mārupē, Carnikavā un Babītē, kuras veido pirmo piecnieku ar augstāko attīstības indeksu starp novadiem, - sabūvējušies vairāki tūkstoši jaunu vēlētāju, kuriem ir arī vēlme iesaistīties cīņā par vietām pašvaldības domē. Uz Mārupi četros gados pārcēlušies ap 3000 jaunu iemītnieku, Garkalnes novadā katru gadu uz dzīvi apmetas ap 1000 cilvēku. Tiesa, ekonomiskā situācija pēdējā laikā piebremzējusi arī šo procesu.
Rīdzinieku interese ir arī par Ķekavu, kurai ir septītais augstākais attīstības indekss. Tā jau līdz novada izveidošanai bija lielākais pagasts iedzīvotāju skaita ziņā. Milzīgā konkurence iepriekšējās vēlēšanās radīja situāciju, kad desmit partijas Ķekavas padomē bija pārstāvētas ar vienu deputātu un tikai Tautas partija, kas arī šogad pretendē uz varu Ķekavā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra biroja vadītāju Gunti Gūtmani kā saraksta līderi, ieguva divas vietas. Raibais deputātu sastāvs noveda līdz nespējai vienoties par iedzīvotāju interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) atlaida Ķekavas padomi. Pagaidu administrācijas vadītājs Andris Krūms kandidē no reģionālās partijas Ogres novadam, bet administrācijā ir arī TP cilvēki. Arī šajās vēlēšanās par vietām Ķekavas domē, kur tagad vēlas iekļūt arī pievienoto Daugmales un Baložu pārstāvji, cīnīsies 17 saraksti. Taču domes sastāvs varētu vairs nebūt tik sadrumstalots, jo pirmo reizi vēlēšanās jāpārvar 5% barjera.
Liela daļa vēlētāju, kuri Pierīgas pagastos sākuši dzīvot pēdējos gados, varbūt vēl nepazīst tos, kuru rokās vara vairākās vietās bijusi jau kopš 90. gadu sākuma. Taču pieredzējušo pašvaldību vadītāju pirms iepriekšējām vēlēšanām izveidotajai Rīgas apriņķa novadu apvienībai (RANA), kuru vada Ādažu pagasta priekšsēdis Normunds Breidaks, var prognozēt labas izredzes. Tiesa, Mārupes pašvaldībā, kuras priekšsēde ir Tautas partijas biedre Līga Kadiģe, RANA nestartē. J.Silovs Garkalnē par spēcīgākajiem konkurentiem uzskata Zaļo un Zemnieku savienību, Pilsonisko savienību. Labas izredzes vairākās vietās prognozē arī Jaunajam laikam kā premjera partijai, lai arī tās saraksti nav tik bagāti ar spēcīgiem cilvēkiem.
Reģionālā partija ir vēl viena Rīgas rajona īpatnība. Kad 2005.gadā pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotājiem kandidātus varēja pieteikt vairs tikai partijas, pagastu līderi nevis stājās varas partijās, bet izveidoja savu. RANA šogad iesniegusi sarakstu desmit novados. Šajos gados tajā iestājušies vēl vairāki pašvaldību vadītāji, piemēram, Baldones domes priekšsēde Karīna Putniņa. Pirms četriem gadiem RANA startēja septiņās pašvaldībās, tikai vienā - Ķekavā - negūstot pārstāvniecību, saņemto mandātu skaita ziņā bija viena no līderēm Rīgas rajonā ar 35 deputātu vietām. Gandrīz līdzvērtīgi nostartēja Jaunais laiks, vairākās pašvaldībās panākumus guva arī Tautas partija, Zaļo un Zemnieku savienība un vēl vairākas pieredzējušas partijas.
Šovasar tām jākonkurē ar jaunizveidotajiem spēkiem Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai, demokrāti.lv, kuras līderis Edgars Jansons ir saraksta pirmais numurs Mārupē. demokrāti.lv un Jaunlatvija startē arī Babītē, kur iepriekšējās vēlēšanās RANA divu sarakstu konkurencē pārliecinoši uzvarēja, iegūstot astoņus mandātus. Tagad Babītes novada priekšsēdis Andrejs Ence kā nopietnu konkurentu vērtē ZZS, kas piesaistījusi profesionālus cilvēkus un tam pašvaldību vēlēšanās esot lielāka nozīme nekā partijas nosaukumam, kā arī JL, jo «tas ir uz viļņa». Babītē līdzīgi kā citviet kandidātus aktivizējis bezdarbs, kas skāris arī bagātās teritorijas. Ādažos bezdarba līmenis savulaik bijis 3%, bet tagad jau sasniedzis 6. Tas dubultojies arī Babītē un tagad ir 5%.
Bagāto bagātība plok
Pirms 9.Saeimas vēlēšanām RANA tuvinājās LPP/LC, taču sadarbības līgumu nenoslēdza. Abas partijas kopīgi startē Stopiņu novadā, ko var saistīt ar domes vadītāja Jāņa Pumpura pievienošanos LPP/LC. Taču Pierīgā piederība valdošajām partijām, kāda gan LPP/LC vairs nav, netiek uzlūkota kā priekšrocība. Pašvaldību turīgums ir devis iespēju infrastruktūras attīstības projektus realizēt par saviem līdzekļiem un ar aizņēmumu Valsts kasē, kas gan šogad jau ir apgrūtinoši. Ja arī lieliem projektiem valsts atbalsts ir nepieciešams, labāk būt ar varas partijām nesaistītam, atzīst N.Breidaks. Ministri tik bieži mainoties, ka tad jau nāktos tikpat bieži mainīt politisko piederību.
Pierīgas pašvaldību budžeti vismaz piecas un vēl vairāk reižu pārsniedz vairumā citu novadu finansiālās iespējas. Ādažu budžets ir nepilni seši miljoni latu, lai arī te par aptuveni 1,7 miljoniem samazinājušies ieņēmumi. Babītes budžets ir ap 5,5 miljoniem latu, Garkalnes novadā - 4,2 miljoni, no kuriem viens miljons jāiemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Rīgas rajona pašvaldības kopā izlīdzināšanas fondā iemaksājot 15 miljonu latu, teica N.Breidaks. Krīze valstī palielinājusi arī pašvaldību vadītāju rūpju loku - galvenokārt neziņas dēļ par to, kas sagaida pašvaldības, tāpēc to vadītājiem nav laika domāt par vēlēšanām un iesaistīties kampaņā, atzina Mārupes domes vadītāja L.Kadiģe.