Tūkstošiem smilšu maisu
Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs, kura valdība izsludinājusi nacionālās sēras, kas ilgs no trešdienas līdz piektdienai, otrdien paziņoja par vēl vienu plūdu upuri. Serbijā stihija līdz šim paņēmusi jau 20 cilvēku dzīvību, 14 no tiem dzīvoja Obrenovacas pilsētā, ko plūdi ir skāruši vissmagāk.
Obrenovacā, kas atrodas 30 kilometru no galvaspilsētas Belgradas, naktī uz otrdienu evakuēti 2000 iedzīvotāju. Viņu glābšanā iesaistīja sešus Serbijas policijas un vēl piecus ārvalstu helikopterus. Visā Serbijā, kur kopš pagājušās ceturtdienas ir spēkā ārkārtas stāvoklis, savas mājas bijuši spiesti atstāt vismaz 30 tūkstoši cilvēku.
Savas un Donavas upes ūdens līmenis valsts galvaspilsētas Belgradas apkaimē otrdien turpināja celties, tādēļ glābšanas dienesti to krastos izvietoja smilšu maisus, lai aizsargātu pilsētu no applūšanas. Donavas krastos novietoti 25 tūkstoši smilšu maisu, tos papildinās vēl 15 tūkstoši maisu.
Belgradā vakar ieradās Eiropas Savienības humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva, kura apmeklēja plūdu skartās vietas un apsprieda iespējamo palīdzību, ko Brisele varētu sniegt Serbijai.
Palīdzības apjoms būs liels, apliecinājis premjers A. Vučičs. «Es sagaidu plašu palīdzību no ārvalstīm, mums ir nepieciešami medikamenti, pārtika, jo īpaši bērnu, un būvmateriāli,» sacīja premjers, piebilstot, ka dabas stihijas nodarītie postījumi varētu būt mērāmi «simtos miljonu, ja ne miljardos eiro», raksta Bloomberg.
Postaža kā pēc kara
Bosnijā, kur plūdos gājuši bojā vismaz 20 cilvēku, otrdien bija izsludinātas sēras. Stihija ir nacionāla mēroga traģēdija vienai no Eiropas nabadzīgākajām valstīm. «Gandrīz 950 tūkstošiem iedzīvotāju vajadzēja pamest mājas, tieši vai netieši plūdi ir apdraudējuši vismaz pusotru miljonu bosniešu,» paziņoja Bosnijas valdības vadītājs Vjekoslavs Bevanda.
Varasiestādes lēš, ka aptuveni 100 tūkstoši ēku ir pilnībā nopostītas, daudzi ceļi ir izskaloti. Pastāv bažas, ka plūdu un to izraisīto neskaitāmo zemes nogruvumu dēļ virs zemes varētu būt izceltas kājnieku mīnas, kas ir izvietotas deviņdesmito gadu sākumā notikušā pilsoņu kara laikā.
Valdība plūdu postījumu apmēru salīdzina ar trīs gadus ilgā Bosnijas kara nodarīto postažu un domā, ka seku likvidācijai būs nepieciešami vairāki miljardi eiro, kurus Sarajeva cer piesaistīt, aizņemoties no Starptautiskā Valūtas fonda.
Glābšanas un seku likvidācijas darbos iesaistīti karavīri, policisti, ugunsdzēsēji un pat airēšanas klubu biedri, kas evakuē cilvēkus un apgādā ar pārtiku, tīru dzeramo ūdeni un citām pirmās nepieciešamības lietām applūdušos rajonus, kur atrodas tūkstošiem iedzīvotāju.
Atsaucoties plūdu skartās valsts lūgumam, otrdien uz Bosniju devusies Baltijas valstu glābēju komanda BaltFloodCombat. Latvija Baltijas glābēju komandai deleģējusi piecus ugunsdzēsējus, atsaucoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ziņo aģentūra LETA.