Ir vērts atcerēties, ka par pirmo ārzonu mūsdienu izpratnē vēl 50. gados faktiski kļuva Londonas Sitija, kas sāka piedāvāt interesentiem visiem ārzonas standartiem atbilstošus valūtas darījumus. Arī pašlaik Londona ir viena no tām metropolēm, kura laipni uzņem līdzekļus no visas pasaules, bet Lielbritānijas jurisdikcijā vismaz daļēji esošās ārzonās ir paslēpti vairāk nekā septiņi triljoni dolāru.
Savukārt Amerikas Savienotās Valstis, kurās notiek aizvien plašāka starptautisko korporāciju mītnes vietņu juridiska pārcelšana no ASV uz valstīm ar labvēlīgākiem nodokļu režīmiem, pēdējos gados ir kļuvušas par pašām aktīvākajām cīnītājām pret ārzonām. ASV valdība gan labprāt apsūdz, piemēram, Kaimanu salas, ka tajās tikai vienā pašā trīsstāvu biroju ēkā ir reģistrēti 18 tūkstoši uzņēmumu - pastkastīšu, taču izliekas nemanām, ka tāda pati ārzona ir arī ASV Delavēras štats, kur reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz iedzīvotāju skaitu, vai Maiami pilsēta Floridas štatā, kas, iespējams, ir visas pasaules ārzonas banku galvaspilsēta. Amerikas Savienotās Valstis arī uzstājīgi pieprasa informāciju no pārējās pasaules par aizdomīgiem darījumiem, taču kategoriski atsakās informēt, piemēram, Dienvidamerikas un Latīņamerikas valstu valdības par tādiem pašiem darījumiem, kas notikuši Maiami.
Līdzīgi rīkojas arī virkne citu rietumvalstu valdību, un atsevišķi eksperti, piemēram, plaši pazīstamais politologs un žurnālists, par bestselleru kļuvušas grāmatas par Putina Krieviju autors Bens Džuda, šādu nostāju uzskata par būtisku iemeslu, kādēļ virknē bijušās PSRS un Austrumeiropas valstu iedzīvotāju attieksme pret Rietumiem kļūst aizvien negatīvāka. Krievijas, Ukrainas vai Kazahstānas kleptokrāti aplaupa savu valstu iedzīvotājus un sazagtos miljardus nogādā Rietumos, bet Rietumu valdības nedara neko, lai šos līdzekļus atgrieztu to patiesajiem īpašniekiem, kamdēļ pēdējo vilšanās Rietumu valdībās ir tikpat stipra, kā vilšanās attiecībā uz vietējiem vadoņiem, izdevumā American Interest raksta B. Džuda. Ir vērts piebilst, ka Tax Justice Network lēš, ka laikā no 70. gadiem līdz 2010. gada beigām no 139 attīstības valstīm uz ārzonām ir izvests no 7,3 līdz 9,3 triljoniem ASV dolāru (5,73-7,3 triljoni eiro). Tikai pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem, no Krievijas 1994.-2011. gadā ir izvesti 211,5 miljardi dolāru.
Arī autoritatīvais žurnāls Foreign Policy septembra numurā veltīja plašu rakstu šim jautājumam, norādot, ka Rietumu demokrātijas daudzu gadu garumā netraucēja vairākām Ukrainas valdībām izvest uz Lielbritāniju, Austriju, Šveici, Delavēras štatu vai «tumšām personām domātām saulainām vietām» ukraiņiem nozagtos līdzekļus daudzu miljardu dolāru apmērā, bet tagad nav spējīgas nodrošināt šo līdzekļu atgriešanu krīzē esošajai valstij.