Tagad putnus izkonkurējis internets un mobilie sakaru līdzekļi, bet baložu audzētājiem skaistās dūjas joprojām ir mūža aizraušanās.
Spārnotie pižoni
Desmit dienas Latvijas Dabas muzeja zālē trumulēja (dūdoja) vairāki desmiti skaistu dūju. Uz izstādi Rīgā putnus bija atvedis Daugavpils Universitātes asociētais profesors Genādijs Gončarovs, augstas raudzes krievu inteliģents. Te atļaušos pateikt, ka par saviem spārnotajiem lidoņiem profesors stāstīja izcili labā krievu valodā, kādu nebiju dzirdējusi jau ilgi. Baloži ir viņa mīlestība un aizraušanās ilgu gadu garumā.
Kad tikāmies, ritēja izstādes Baložu simfonija trešā diena. Būros bija iekārtojušās dažādu toņu baltas, raibas, melnas, pelēkas, zilganpelēkas un brūnas dūjas. Viņas jau bija apradušas ar jauno vietu. Lepni gozēdamies, putni demonstrēja savu skaistumu un izcilību - piešķieba galviņu, izstiepa spārniņus, pagriezās profilā un pretskatā, palaikam no barotavas uzknāba pa kādam graudiņam, iemalkoja ūdens lāsi un, šķiet, bija visai apmierināti ar apmeklētāju apbrīnas pilnajiem skatiem. Genādijs Gončarovs labsirdīgi smaidīja: «Īsti pižoni, vai ne? Jūs taču zināt, ka vārds «pižons» - lecīgs, švaukstīgs, iedomīgs - cēlies no franču vārda pigeon - balodis?»
Profesors arī piebilda, ka, viņaprāt, balodim ar šo apzīmējumu mazliet nodarīts pāri. Skaists taču grib būt katrs, bet nenoliedzama ir arī baložu noderība cilvēkam. Varbūt tā ir tikai leģenda, ka Noass izmantojis balodi, sauszemi meklējot. Toties mūsdienās skaidri zināms, ka gadsimtiem ilgi baloži bijuši nozīmīgi starpnieki mīlas jautājumu risināšanā, senos laikos paziņojuši par ienaidnieka tuvošanos. Mūsdienās noskaidrojies, ka baložus nespēj pamanīt elektroniskās spiegošanas ierīces, tāpēc šie putni izmantoti vairākos pēdējo gadu militārajos konfliktos. Baložus armijas vajadzībām joprojām audzē ASV, Francija, Izraēla, Šveice, Irāka un Ķīna. Putna vidējais lidojuma ātruma rekords Latvijā ir 76 km/h, pasaulē, ja labs ceļavējš, - 120 km/h.
Trumulētāju patriarhs
Genādijs Gončarovs paņem rokās kādu balodi: «Iepazīstieties, šis ir Nikolajevas šķirnes balodis Sergejs.» Parasti audzētāji baložiem vārdus nedod, bet apaļīgo melnraibo putnu profesors nosaucis par godu savam draugam, jo abi esot raksturā ļoti līdzīgi. Balodis Sergejs ir pusotru gadu vecs profesora spārnotās saimes patriarhs, mierīgs, pašpārliecināts, komunikabls putns, prasmīgs konfiktu risinātājs savā vidē, vārdu sakot, sangviniķis, kādu starp baložiem ir visai maz. Genādija Gončarova audzētavā nav daudz putnu - 15-20 pāru. Baloži saistot skaistuma un dažādības dēļ, patīk vērot viņu lidojuma vieglumu. Biznesu no aizraušanās ar baložiem neuztaisīt. Gluži otrādi - šis vaļasprieks ir diezgan dārgs. Pirmkārt, Latvijā baložu audzēšana nav tik populāra kā Rietumeiropā. Mūsu valstī ir apmēram 150-200 audzētāju, taču daudzi neuztur attiecības savā starpā. Otrkārt, baložus nemaz nevar novērtēt naudā. Tos audzē savam priekam: «Putni rada īpašu noskaņojumu un sakārto domas.»
Lai audzētu baložus, tie jāmīl, turklāt ilglaicīgi. Baložiem nepieciešama arī dzīvojamā telpa. Lodžija pilsētas daudzstāvu mājā nebūs īsti piemērota vieta. Vienam putnam nepieciešama apmēram kubikmetru plaša «istaba», tai jābūt sausai un labi vēdinātai, ārpusē nepieciešams ar sietu klāts voljērs, jo baložus visvairāk apdraud vanagi, kuri pēdējos gados Latvijā stipri savairojušies.
Smejamies, ka ne jau baloži, bet masu mediji pasaulei ziņos par Vankūveras olimpiskajiem varoņiem. Taču varbūt kāds puisis Valentīna dienā var oriģināli un mīļi apsveikt savu draudzeni, ar baltu dūju nosūtot mīlestības vēstulīti?
Profesors šo jautājumu uztver nopietni: «Vēstule, ko paredzēts nosūtīt ar pasta balodi, jāraksta uz plāna papīra, jāsarullē un jāieliek futrālī, ko piestiprina balodim pie kājas. Taču jāzina, ka balodis vēstuli var nogādāt tikai vienā virzienā - uz vietu, kur ir putna mājas.» Tas nozīmē, ka vēstules sūtītājam sakarnieka lomā jāizmanto adresāta balodis.
Nomet balastu
Šogad barga ziema - vai Rīga nepaliks bez baložiem? Genādijs Gončarovs zina teikt: «Ja putni būs paēduši, viņi izdzīvos. No aukstuma baloži nebaidās. Manējie dzīvo nekurinātā telpā un ir ļoti dzīvespriecīgi. Balodim faktiski vajag ļoti maz ēdamā - 30-50 g dienā, tā ir apmēram sauja graudu. Tik sniegotā ziemā jāmudina cilvēki palīdzēt visām dzīvām radībām, spārnotajiem draugiem tajā skaitā. Cik Rīgā novēroju, parkos un kanāla malā cilvēki visu laiku baro gan baložus, gan pīles un gulbjus.»
Bilstu, ka pilsētnieki nereti dusmojas - vasarā baloži noķēzī pieminekļus un soliņus -, tāpēc viņus dēvē par šmucīgiem putniem. Profesors nepiekrīt: «Pirmkārt, baložu audzētāji saka: putni nevis iztaisās, bet nomet balastu. Otrkārt, kas katram ir svarīgs? Daļa cilvēku apgalvo, ka baloži apķēzī pieminekļus, citi priecājas par dūju skaistumu.»