Proti, tieši ceturtdienas rītā parlamentam būs jālemj par Augstākās tiesas (AT) priekšsēža Ivara Bičkoviča izvirzītā ģenerālprokurora amata kandidāta Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Par J. Maizīša izredzēm turpināt darbu tiek spriests jau no šī gada sākuma, kad pašreizējais ģenerālprokurors apstiprināja gatavību atkārtoti kandidēt uz augsto amatu.
Saeimas Juridiskā komisija vēl pirms Lieldienām lēma, ka J. Maizītis ir cienīgs turpināt darbu Ģenerālprokuratūrā. Taču svarīgi ir tas, ka Juridiskās komisijas balsojums nebūt nebija vienprātīgs, jo divi deputāti aizklātā balsojumā balsoja pret, bet vēl viens atturējās. Gada sākumā deputāti jau lēma, ka ģenerālprokurors arī turpmāk tiks ievēlēts aizklātā balsojumā. Tas diemžēl nozīmē, ka nedz tiem, kuri balsojuši par, nedz tiem, kuri balsojuši pret, savu balsojumu motīvi nebūs jāpaskaidro.
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīti amatam, ir nodemonstrējis, ka, viņaprāt, pašreizējais ģenerālprokurors spēj patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus un ir neietekmējams. Šādas ģenerālprokurora amata kandidātam nepieciešamas īpašības I. Bičkovičs tika minējis atbildē Sabiedrībai par atklātību Delna. «J. Maizīša līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņu laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bija pamatā AT priekšsēdētāja I. Bičkoviča lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo ģenerālprokuroru,» tika pausts AT oficiālajā paziņojumā.
Un tomēr. Viss šis argumentu kopums var izrādīties nepietiekams brīdī, kad deputāti aizklāti balsos. Smagos finanšu noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga finansētā ZZS ar J. Maizīti gatavojas tikties tikai nākamnedēļ, taču vairāku ZZS politiķu un A. Lemberga līdzšinējie izteikumi skaidri liecina, ka J. Maizītis ir pagalam netīkama kandidatūra.
Nepārprotamu atbalstu J. Maizītim paudušas apvienību Vienotība veidojošās partijas, arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā attieksme ir bijusi visnotaļ pozitīva. Taču ģenerālprokurora pārvēlēšanai ar to nepietiek, un pērn piedzīvotais atgadījums ar A. Lembergam netīkamā tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu AT tiesneša amatā liecina, ka paļauties uz to, ka Saeimas vairākums balsos atbilstoši Juridiskajā komisijā lemtajam, nevar.