Šīs dāmas, kas pārstāv tā dēvētās Eiropas dejas, nav vienīgās Balvu novada kultūras un atpūtas centra dejotājas. Centra darbiniecei Ilgai Oplucānei pat sajūk skaits, minot visus deju kolektīvus, kopas un studijas. Kopā sanāk vairāk nekā vienpadsmit: jaunieši, bērni, vidējā paaudze, seniori, balles dejas, līnijdejas, vēderdejas, breiks, hiphops, aerobika, ritmika... Tāda pati deju aina, visticamāk, garajos ziemas vakaros paveras jebkurā citā Latvijas kultūras centrā. Vai dažādie deju veidi kļuvuši par Latvijas fenomenu?
Dejošu, kamēr kājas kust!
Starptautiskās senioru dejas jeb, kā Latvijā iegājies, Eiropas dejas ir radušās Vācijā pēc Otrā pasaules kara kā pavisam jauna deju filozofija. Latvijā ienākušas 90. gadu beigās un guvušas lielu popularitāti, pēc 2006. gadā nodibinātās Latvijas Senioru deju apvienības (LSDA) mājaslapā atrodamās informācijas, patlaban jau darbojas četrdesmit senioru deju kopas. Pagājušā gada maijā Starptautiskajā senioru deju kongresā, kas notika Francijas pilsētā Žerardmērā, LSDA uzņemta starptautiskajā senioru deju kustībā. Kā uzsver šīs kustības aizsācēja Latvijā Laimdota Andersone, starptautiskās senioru dejas būtībā neesot domātas skatuvei, bet gan vecāka gadagājuma cilvēku ķermeņa trenēšanai, prāta asināšanai un dvēseles veldzēšanai. Tās nav tikai dāmu dejas, tikpat labi varot piebiedroties arī kungi, tikai Balvos pagaidām neviens vēl neesot sadūšojies. Dejas balstās uz partneru līdztiesīgumu, tām ir noteikts stingrs apļa zīmējums ar nepārtrauktu partneru maiņu, ja kolektīvā ir kāds vīrietis, tad viņš var izdejoties ar visām dāmām.
Lūcijas Jermacānes vadītā Balvu Atvasara dejo jau piekto sezonu, dāmām ir no 50 gadiem un uz augšu. Visvecākā dejotāja pensionētā medicīnas darbiniece Daina Siņicina Balvu kultūras namā dažādos kolektīvos ir darbojusies kopš tā uzbūvēšanas 1955. gadā. «Tagad esmu pensijā, ir daudz brīva laika. Tas ir mans vienīgais prieks dzīvē - dziedāt un dejot, te ir sava vide, savi draugi. Vīrs sen jau kā miris, bērni pieauguši. Kamēr varēšu padejot, tik ilgi arī dejošu.»
Iespēja uzposties, iziet
Dainas Siņicinas partnere Velta Brokāne piebilst, ka pirmoreiz šādas dejas redzējusi Jūrmalā, tad visvairāk iepatikušies skaistie tērpi, gribējies arī pašai kādreiz tādu uzvilkt. Balvu Valsts ģimnāzijas lietvede Ināra Cibule nosmejas, ka tautastērpā viņa izskatītos jau tā pārāk kupla, bet te var ģērbties tērpā, kas piestāv. Dejot viņai gribējies vienmēr, tikai vīrs uz to nekādi nav bijis pierunājams.
«Sievietēm visos vecumos vienmēr ir paticis dejot, no mazas meitenes līdz sirmai kundzei, bet tie vīrieši uz dejošanu nav tik aktīvi. Turklāt nav jau noslēpums, ka sievietes dzīvo ilgāk, ko tad tām kundzēm darīt, kuras palikušas vienas?» saka Lūcija. Skaistos tērpus dāmas šuvušas par saviem līdzekļiem, cimdi un platmalītes ir pašu darināti. Tērpam jābūt tādam, kas sievietei piestāvētu, notušētu auguma defektus, bet arī netraucētu brīvi dejot. Eiropas deju ieviesēja L. Andersone gan piebilst, ka citur Eiropā seniori nemaz nedejojot svētku drēbēs, taču Latvijā šī vecuma sievietēm nereti tā ir vienīgā iespēja uzposties un iziet sabiedrībā.
Dejotāju skaits aug
Kā atzīst L. Andersone, liela nozīme ir senioru dejas pedagogu sagatavotībai un gudrībai, viņiem ir jāprot strādāt ar vecākiem cilvēkiem, jāpārzina gan fizioloģija, gan psiholoģija, jo ar gadiem mainās gan uztvere, gan ķermenis, kas ir galvenais dejas instruments. «Nereti uz šīm deju kopām skatās nievājoši, jo Latvijā nav šīs tradīcijas - dejot sievietei ar sievieti, bet, kur lai tos vīriešus ņem, viņu nav, es taču zinu, kā klasiskajos senioru deju kolektīvos tiek meklēti vīri,» saka L. Andersone.
«Dejotgribētāju skaits arvien pieaug, ir gan puiši, gan meitenes,» lepni secina Līga Moroza, kura strādā pavisam citā žanrā un ar jaunāka gadagājuma cilvēkiem. Pirms trim gadiem, dēla gaidīšanas laikā, izveidojusi pirmo privāto deju studiju Balvos Terpsihora. Tagad Leo jau ir trīs gadi, bet viņa mammas studijā dejošanu iemēģina viņa vecuma mazuļi. Pusaudži nāk dejot breiku un hiphopu, dejo šova deju grupā, bet dāmas apgūst vēderdejas un līnijdejas. Līga sākumā baidījusies, vai tik nelielā pilsētiņā - turklāt krīzes laikā - maksas nodarbībām būs atsaucība, taču studijā ir ap 100 dalībnieku. Līga vada šova grupu un ritmikas nodarbības, kā arī līnijdeju grupu Gulbenes novada Litenes pagastā, vēderdejas māca Ilze Leišavniece, breikdejas - Maldis Ivanovs.