Garantijas par spēju iemaksāt airBaltic pamatkapitālā 50 miljonus latu valsts nolīgtais konsultants Prudentia no BAS gaidīja vakar, lai šodien ar tām varētu iepazīstināt valdību.
Neoficiāla informācija liecina, ka pirmdien veiktā kratīšana ir saistīta ar šā gada maijā rosināto kriminālprocesu un tolaik veiktajām kratīšanām vairākos uzņēmumos, arī airBaltic un BAS, nevis ar tiem iesniegumiem, kurus valsts iesniegusi Ģenerālprokuratūrā pret airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku. Iesniegumus no Satiksmes, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas Ģenerālprokuratūra septembra sākumā pāradresēja KNAB.
Apakšuzņēmēju ķēde
Izsekojot ar BAS saistītu uzņēmumu tīmeklim, var secināt, ka vairākas airBaltic un arī lidostai raksturīgas uzņēmējdarbības funkcijas nodotas apakšuzņēmēju ziņā. Tie nodarbojas ar lidmašīnu apkalpju iznomāšanu (Baltic Airlines Services, kas BAS mājaslapā nodēvēts par tam pilnībā piederošu uzņēmumu), pasažieru apkalpošanu lidostā (North Hub Services), taksometru (Baltic Taxi) un viesnīcu (airBaltic Hotels) pakalpojumiem, finansēm un juridiskajiem pakalpojumiem (FLS) un drošību (North Hub Security). Kopumā ap 20 dažādu uzņēmumu «apauguši» ap BAS un airBaltic, daži no tiem nokļuvuši KNAB uzmanības lokā - pēc Delfi ziņām, kratīšana notikusi uzņēmumos airBaltic, FLS, North Hub Services un Baltic Miles. AirBaltic komunikāciju vadītājs Jānis Vanags norādīja, ka par kratīšanas iemesliem nav informēts.
«Kāpēc daudzi biznesi ir pārnesti uz BAS? Kāds no tā labums airBaltic? Atbildes uz to nav,» nesen norādīja valdības nolīgtā konsultanta airBaltic jautājuma risināšanai Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Viens no piemēriem, kur kāds no BAS piederošajiem apakšuzņēmējiem guvis peļņu (laikā, kad airBaltic piedzīvo zaudējumus), ir uzņēmums Baltic Airlines Services, kurš 2010. gadā nopelnījis 3,69 miljonus latu, norāda Dienas Bizness.
11. maija pārmaiņas
Izpētot Firmas.lv datubāzē par BAS pieejamo informāciju, var secināt, ka zem BAS un airBaltic veidotajos uzņēmumu tīklos «pārgrupēšanās» notikusi šā gada maijā. Piemēram, viens no KNAB uzmanības lokā nonākušajiem uzņēmumiem FLS kopš 11. maija vairs nav BAS meitasuzņēmums, bet pieder uzņēmumam Baltic Terminal, kurš šajā pat dienā mainījis savu nosaukumu uz Invest VIA. Šajā pat 11. maijā Invest VIA «aizpeldējis» no airBaltic piederošā Baltic Airlines uz investīciju uzņēmumu Bridge Capital. Pirms sešiem gadiem veidotais Baltic Airlines (agrāk - airBaltic Eastern) savulaik tika dibināts it kā, lai attīstītu lidojumus austrumvalstīs.
PA cilvēki
BAS valdes locekle Inga Piterniece, Baltic Taxi līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Naglis, no BAS puses airBaltic padomē deleģētais Ilmārs Razumovskis (šobrīd padome atkāpusies) - visi trīs ir savulaik Privatizācijas aģentūras (PA) augsta ranga darbinieki.
I. Piterniece, kuras vārds bez BAS figurē vēl vairākos tam piederošos uzņēmumos, savulaik bija PA privatizācijas procesa administratore. Viņa bijusi arī partijas Latvijas ceļš valdes locekle un Rīgas nodaļas vadītāja, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre (Krišjāņa Petera ministrēšanas laikā), kandidējusi 9. Saeimas vēlēšanās no LPP/LC saraksta.
Ar BAS ieguldījumiem taksometru biznesā saistītais J. Naglis savulaik bija PA vadītājs, un tieši viņam ir visai nozīmīga loma B. Flika karjerā Latvijā.
1994. gadā B. Fliks ieradās Rīgā kā Vācijas Privatizācijas aģentūras dibināta uzņēmuma Treuhand Ost-europa Beratungsgesellschaft GmbH konsultants un drīz tika deleģēts kā valsts interešu pārstāvis airBaltic un a/s Latvijas gāze.
Savukārt I. Razumovskis PA «ziedu laikos» bija aģentūras finanšu direktors.
Virknē BAS uzņēmumu kā amatpersonas figurē bijušais lidostas viceprezidents Jānis Baļķens, airBaltic finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs un airBaltic viceprezidents Grigorijs Pomerancevs.