Maksims Jegorovs,
Patlaban skolas aprīkojums ir labs datorklasēs, bet bieži vien nav pietiekams citur. Būtībā katrā klasē sākotnējā fāzē nepieciešams projektors, pasniedzēja dators un wi-fi visā klasē. Tas ļauj pieslēgt skolēnu telefonus, nodrošināt balsošanu ar SMS u. tml. Nākamajā fāzē kopā ar elektronisko saturu skolēnus vajadzētu nodrošināt ar planšetdatoriem. Tas, protams, prasa līdzekļus, bet, samazinot papīra grāmatu patēriņu, sanāk lētāk. Jāņem vērā, ka planšetdatoru cenas tuvākajos divos trijos gados kritīsies divas līdz trīs reizes. Skolās ir svarīgi izmantot meinstrīma tehnoloģijas, jo tās ātri kļūst lētas. Es šaubos, ka e-tāfeles salīdzinājumā ar parasto projektoru un planšeti stipri samazināsies cenā.
Šāds aprīkojums veidotu vidi, kas ļautu pilnībā iedarbināt e-izglītības iespējas. Piemēram, viens no pamata trendiem ir spēja saprast un izsekot, kā ar materiāla apguvi sokas konkrētiem bērniem. Tas ir iespējams, ja pats materiāls ir planšetdatorā. Šādi var būtiski samazināt arī laika patēriņu skolēnu zināšanu pārbaudei, veidojot testus e-vidē, tāpat var nodrošināt daudz lielāku disciplīnu patstāvīgā darbā. Tas viss ļauj koncentrēt skolotāja laiku kreatīvām lietām.
Inovāciju ieviešanas process jebkurā jomā parasti norit vienādi. Vispirms ir tā saucamie inovatori (ap 2%) - šie cilvēki mēģina jaunas lietas. Tad ir early adopters (15%), kuri pirmie pieņem radītās inovācijas. Tad nāk early majority (35%), kam seko late majority (35%). Diez vai ar skolotājiem un jaunajām tehnoloģijām ir citādi. Izglītība jau vairākus simtus gadu ir cilvēks pie tāfeles, kurš stāsta. Bet tehnoloģijas maina varas vienādojumu izglītībā. Vairs nav tik lielas jēgas no lekcijām kā tādām. Daudz lielāka jēga ir veltīt laiku darbam ar cilvēkiem pie praktiskiem uzdevumiem.