Bijām jau visi sataisījušies uz kārtīgu Jāņu svinēšanu un tādējādi uz tradicionālo pieklusumu politikas sezonā, kad ziņu dienestu ļaudīm krietni jānomokās ar to, kā piepildīt avīžu slejas un televīzijas ziņu raidījumus. Bet kas tev deva: kur gadījusies, kur ne - sacēlusies vesela politiska vētra, turklāt ar vērienu - ar starptautisku piesitienu. Nacionālās apvienības pārstāvis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš paziņojis par savu demisiju, turklāt izvēlējies pietiekami pikantu motivāciju - principiālas nesaskaņas ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski tā sauktajā ebreju kopienas karalaikā zaudēto īpašumu kompensācijas vai restitūcijas jautājumā (kuru rezultātā ministrs vairs nespējot, viņa paša vārdiem runājot, produktīvi strādāt).
Vai tas patiešām tas īstais iemesls vai tikai iegansts? Šis ebreju īpašuma kompensācijas jautājums nav nekas jauns. Jau Induļa Emša valdības laikā tika aizsāktas konsultācijas starp ebreju kopienu un valdību šajā lietā. Toreiz runa bija par ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumiem, no kuriem daudzi bija saistīti arī ar ebreju kopienas reliģiskajām darbībām, un ideja bija risināt daļējas restitūcijas jautājumus, izmantojot Reliģisko organizāciju likumu. Emša valdībai krītot, jautājums uz brīdi pakārās gaisā. Pēc tam problēma tika tālāk skatīta arī Aigara Kalvīša valdībā, kurā, starp citu, par tieslietu ministru strādāja Gaidis Bērziņš, kura ministrijas paspārnē tika izveidota un funkcionēja vesela darba grupa šī jautājuma risināšanai. Toreiz, starp citu, Gaidis Bērziņš ar atlūgumu pie Kalvīša neskrēja. It sevišķi tas savādi, ka arī šoreiz, tāpat kā Kalvīša laikā, neko vairāk par sarakstu precizēšanu Dombrovskis no Bērziņa pagaidām neprasīja, bet līdz kaut kāda politiska lēmuma pieņemšanai vēl izskatījās tāls ceļš ejams.
Protams, ir arī plaši zināms, ka tā nav vienīgi un tikai Latvijas problēma un ka to tā vai citādi ir risinājušas daudzas Austrumeiropas valstis, pavisam nesen arī mūsu kaimiņi lietuvieši, kas nu šai lietai ir pielikuši punktu. Tāpat nav nekāds noslēpums, ka ASV dažāda līmeņa politiķi ir regulāri atgādinājuši tādā vai citā formātā Latvijas valstsvīriem, ka šī problēma kaut kā jārisina. Tas, kā saka, piederas pie šīs pasaules realitātēm - patīk mums tas vai nepatīk.
Tomēr uzreiz jākliedē mīts, ka ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizītes mērķis nākamnedēļ Latvijā ir risināt ebreju īpašumu jautājums. Vizīte jau bijusi ieplānota pietiekami sen, ir pietiekami piesātināta darba programma - gan ārpolitiski, gan ekonomiski, gan arī drošības jautājumi. Ņemsim vērā, ka tā ir pirmā ASV valsts sekretāra oficiālā vizīte Latvijā daudzu gadu laikā. Šai vizītei ir arī simbolisks mērķis, nu kaut vai ņemot vērā Krievijas militāro grupēšanos Kaļiņingradas apgabalā un tieši ASV stingro nostāju gaisa patrulēšanas jautājumos Baltijas gaisa telpā. Viens svarīgs jautājums, kas paredzēts apspriešanai, ir ASV atbalsts Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas ir stratēģiski svarīgi Latvijas ekonomiskajām interesēm. Starp ekonomikas jautājumiem Latvijas puse bija paredzējusi apspriest pat tādu konkrētu un Latvijas ekonomikai sāpīgu jautājumu kā ASV antidempinga tarifi pret mūsu Liepājas metalurga produkciju. Vēl jāpiebilst, ka burtiski pāris dienu pēc Klintones vizītes Latvijā ir gaidāma arī reprezentatīva ASV kongresmeņu delegācijas vizīte, kas arī, starp citu, pietiekami sen jau plānota.
Nu un tagad? Varbūt es kļūdos, bet mūsu viedā politiskā elite ir parūpējusies, lai nu gan «ebreju jautājums» parādītos šo visu sarunu darba kārtībā. Un var jau būt, ka kāda ASV bāzēta ebreju interešu lobiju organizācija ir laipni iečukstējusi ausī mūsu ebreju kopienas pārstāvjiem atkal aktualizēt šo jautājumu tieši pirms ASV valsts sekretāres vizītes Latvijā. Tikai Ābrams diez vai paredzēja, ka Babuļiene pie tās krāsns piepīpēs... Jo, izrādās, Latvijā ir «ebreju jautājums»! Tā noformulējis ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, paziņojot žurnālistiem: «ZZS nekādā gadījumā nepiekāpsies «ebreju jautājumā»!» Un daudz nelīdz arī dažu Nacionālās apvienības biedru skaidrojums tviterī, ka jautājums jau nav par būtību, bet par attieksmi (mūsu partiju abižo!). Komiski, ka tieši tāpat valodu referenduma sakarā skaidrojās arī saskaņieši.
Nu patiešām gribas izsaukties - prātiņ nāc mājās! Nē, protams, es saprotu, ka partija grib taisīt popularitāti, ka kāds grib pacīnīties par pozīcijām esošajā koalīcijā, ka kāds varbūt grib vispār mainīt koalīciju, ka kāds varbūt grib risināt kādus «saimnieciskus» jautājumus (pilsētā klīst tik dažādas baumas par notiekošā patiesajiem iemesliem, katrs izsaka savas hipotēzes, arī politiskās spices pārstāvji neskopojas ar mājieniem). Bet kā publisko ieganstu tam izmantot «ebreju jautājumu» (starp citu, vēl nesen Latviju apmeklējusī ASV vēstniece holokausta jautājumos atzina, ka tāda jautājuma Latvijā nav), es domāju, pat Krievijas FSB provokāciju pārvalde līdz tam nebūtu aizdomājusies. Bet varbūt tomēr?