Māris Kučinskis (TP) šo netiešo atbalstu pašvaldību ministrei skaidroja ar vēlēšanos nodrošināt Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas, kura ilgstoši bija Tautas partijas pārziņā, sekmīgu darbu, kas bijis paralizēts, un vairāki spējīgi cilvēki pa šo laiku ministriju jau atstājuši. Par D. Staķi balsoja 48, bet par D. Gavaru - 49 deputāti.
D. Staķe neplāno veikt radikālas izmaiņas ministrijā, viņa esot pazīstama arī ar TP biedru, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktoru Māri Krastiņu, kurš varēšot turpināt darbu. Taču «nekādu jociņu nebūs», piebilda ministre, kuras viens no pirmajiem darbiem būšot noskaidrot, kas notiek ar ES struktūrfondu līdzekļu apguvi. D. Staķe arī iepazīsies ar situāciju Alojas un Rojas novados, kur iedzīvotāji vēlas novadu sadalīšanu. Taču pašvaldību ministre piekodina tiem, kas cer uz viņu kā ZZS pārstāvi, ka «likums ir jārespektē un nebūs tā, ka visus uzreiz laidīs vaļā». Ar teikto domātas pašvaldības, kuras arī labprāt sadalītu novadu agrākajos pagastos. Likumā atdalīšanās kārtība arī nav noteikta. Kad D. Staķi nominēja darbam valdībā, TP šaubas radīja viņas politiskā piederība ZZS, kas ilgus gadus bija pret pašvaldību iekļaušanu novados pret viņu gribu.
D. Staķe vēl nevarēja pateikt, vai atbalsta Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas reorganizāciju pēc vēlēšanām, ko ierosināja premjers Valdis Dombrovskis (JL). D. Staķei ir valdības un pašvaldību darba pieredze. Viņa ir bijusi Tumes pagasta un Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja, kā arī labklājības ministre, no amata aizgāja pēc ugunsnelaimes Reģu pansionātā. D. Staķe saglabās Saeimas deputāta mandātu un algu saņems Saeimā, nevis valdībā. Viņai nebūšot ne parlamentārā sekretāra, ne preses sekretāra.