Ar premjerministra Valda Dombrovska (JL) rīkojumu Valsts kancelejas direktorei Guntai Veismanei alga nupat samazināta par 20 procentiem. Arī premjerministra paša biroja darbiniekiem atalgojums esot būtiski samazināts. Tā ir politiski pareiza rīcība - kad jau visiem, tad jau pirmām kārtām sev.
Taču Dombrovskis diezin vai var personiski samazināt atalgojumu katram no ierēdņiem, bet tie valdības rīkojumus ierobežot atalgojuma fondu par tik un tik procentiem, nav šaubu, prot izpildīt radoši. Piemēram, aprīlī Finanšu ministrijas ierēdņi valdības lēmumu ieviest vienotu darba samaksas sistēmu bija izpildījuši tā, ka viņu sagatavotajā projektā paredzētā atalgojuma sistēmas sakārtošana būtu nozīmējusi atalgojuma palielināšanu. Arī Valsts kontrole faktiski visās pārbaudītajās valsts iestādēs atklājusi masveida un pastāvīgus budžeta līdzekļu izlietojuma pārkāpumus, kuri rāda ierēdņu nevaldāmo pašnodrošināšanās dziņu. Būtu naivi iedomāties, ka nu tie piepeši mainījuši domāšanu un pašaizliedzīgi nododas sava atalgojuma samazināšanas arvien jaunu iespēju meklējumiem.
Pašlaik valdības galvenā prioritāte ir samazināt budžeta izdevumus tā, lai var saņemt starptautiskā aizdevuma nākamo daļu un glābt valsti no maksātnespējas. Taču, ja valdībai un koalīcijas partijām rūp sava politiskā nākotne, tās nedrīkst pieļaut «miera ostu» saglabāšanos izdevumu samazināšanas vētrā. Gandarījums par valsts bankrota novēršanu jau tāpat būs ar rūgtuma piegaršu itin visiem valsts sektorā strādājošajiem. Ja turklāt atklāsies, ka daži to būs pārcietuši uz pārējo rēķina, sabiedrības vērtējums būs nežēlīgs.