Tehnika, skats pa logu...
80,4% Latvijas, 73% Lietuvas un 69% Igaunijas biroju darbinieku, kas piedalījās aptaujā, atzinuši, ka darba produktivitātei svarīgs ir ērts darba galds un krēsls. Labs apgaismojums ir būtisks 69,4% Latvijas, 67% Igaunijas un 62% Lietuvas biroju darbinieku. Latviešiem vairāk nekā kaimiņiem no svara ir jaudīga biroja tehnika - to kā nozīmīgu faktoru labām darba spējām norādījuši 89,6% Latvijas biroju darbinieku (Lietuvā 83%, Igaunijā - 80%). Savukārt rīta kafijas pauze kā darba spējas veicinošs faktors vispopulārākā ir Lietuvā - 36% šīs valsts biroju darbinieku to atzinuši par «ļoti svarīgu», Latvijā rīta kafijas pauze svarīga ir 27,2%, bet Igaunijā - 34%. Jauks skats pa biroja logu svarīgāks šķiet igauņiem - tas darba spējas uzlabojot 34% aptaujāto šajā valstī. Latvijā tas ir būtisks tikai 18,6%, bet Lietuvā - 29% biroju darbinieku.
Interesanti, ka visu triju Baltijas valstu biroju darbinieki aptaujā lielākoties norādījuši, ka darba efektivitātes paaugstināšanu, viņuprāt, maz ietekmē vai vispār neietekmē kāda dzēriena baudīšana pēc darba kopā ar kolēģiem vai veikalu atrašanās biroja tuvumā, tas savukārt motivācijas celšanai ir svarīgi biroja darbiniekiem Austrijā.
Cīņa ar tveici
Iespējams, šīs vasaras kontekstā daudzi biroju (un ne tikai) darbinieki pie sev svarīgajiem darba vides faktoriem pievienos arī kondicionētu gaisu. Piemēram, Krievijā mokošais karstums un smogs šovasar bijis nopietns trieciens uzņēmumu un iestāžu darbinieku produktivitātei, raksta portāls superjob.ru. Kā liecina tā veiktā aptauja, darba devēji šo jautājumu centušies risināt dažādi - ceturtdaļa Maskavas uzņēmumu saīsinājusi darba dienu vai nedēļu, 14% kompāniju mainījušas strādājošo darba grafiku, 5% atļāvušas saviem darbiniekiem strādāt mājās, 11% piedāvājušas izmantot bezalgas atvaļinājumus vai brīvdienas. Liela daļa uzņēmumu uzstādījuši kondicionierus un ventilatorus, kā arī pirkuši darbiniekiem augļus, ūdeni, saldējumu.
Otrajā vietā - brilles
«Atvēsinošus» pasākumus savam personālam šovasar īstenojuši arī daudzi Latvijas darba devēji. Par darba vides trūkumiem karstajā laikā tomēr galvenokārt sūdzējušies biroju darbinieki, nevis atklātā saulē strādājošie, stāsta Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa, taču piebilst, ka lielākoties cilvēki pret tveices radītajām neērtībām izturējušies saprotoši. Biroju darbiniekiem karstums un bezgaiss telpās ir viena no biežākajām lietām, par ko viņi konsultējas ar VDI. Otra lieta ir brilles - īpaši tas, cik lielu summu par tām drīkst prasīt no darba devēja. Strādājošie, kuru darba ikdiena paiet ražotnēs, par darba vides nepilnībām gan īpaši nesūdzas, tiem sirds vairāk sāp par darba tiesību neievērošanas gadījumiem, stāsta S. Zariņa.
Salīdzinot ar pērnā gada beigām, kad darba devēji optimizējoties masveidā atbrīvojās no darba aizsardzības speciālistiem, patlaban tie uzņēmumos atkal sāk atgriezties. Krīzes un taupīšanas ietekme uz darba vides kvalitāti izpaudusies arī tajā, ka darba devēji, kopumā nežēlojot naudu darbinieku obligātajām veselības pārbaudēm, atsevišķos gadījumos izvēlējušies par tām tomēr nemaksāt, jo viņus neapmierina šo pārbaužu kvalitāte. «Savukārt, piemēram, paši darbinieki krīzes laikā sākuši atbildīgāk izturēties pret darba drošības inventāru,» novērojusi S. Zariņa.