«Esmu palikusi bez mājas un vēl ar milzīgu parādu,» sašutusi ir sieviete. Šāda situācija ir iespējama, jo likums ļauj ar hipotēku nostiprinātas saistības likt izpildīt bezstrīdus kārtībā, kas nozīmē daudz raitāku lietas virzīšanu un esošajā situācijā - ļoti zemu īpašuma pārdošanas cenu, jo to nosaka pēc vērtējuma. Tieslietu ministrija gan šajā regulējumā problēmu nesaredz, jo atbildētājs šajā situācijā gluži bezspēcīgs nav: likums ļauj tiesas lēmumu apstrīdēt.
Atbildes vietā - tiesa
Kā apgalvo bankas, līdz tiesai nonāk tikai niecīga daļa no grūtībās nonākušo kredītņēmēju lietām, jo tas ir ilgs un dārgs process, kas bankām nav izdevīgs. Parasti šis galējais solis tiek sperts gadījumos, kad ar parādnieku nav iespējams vienoties par piemērotāku risinājumu, vai tad, kad ir skaidrs, ka cilvēks nekad vairs nespēs saistības segt. Tiesvedības tiek sāktas arī ar nekustamā īpašuma spekulantiem. Latvijas Zvērināto tiesu izpildītāju padomes izsolāmo īpašumu datu- bāzē patlaban ir ap 400 objektiem.
Santa gan, pēc viņas stāstītā, nepieder ne pie spekulantiem, ne arī pie tiem, kam nav nekādu izredžu savu finansiālo situāciju uzlabot. Santa strādā reklāmas jomā, iepriekšējos gados piestrādāja arī par grāmatvedi, savukārt vīrs nodarbojās ar biznesu. Krīzei atnākot, bizness pajuka, arī grāmatveža darbam vairs pieprasījuma nebija, taču ģimenei joprojām pieder kāds liels īpašums, kuru, situācijai uzlabojoties, būs iespējams pārdot, stāsta Santa.
Kad šī gada vasarā kļuva skaidrs, ka ar mēneša maksājumiem iepriekšējā apjomā ģimene kādu laiku nespēs tikt galā, Santa vērsās pie aizdevēja. «Uzrakstīju iesniegumu, aprakstīju situāciju, bet atbildi nesaņēmu,» atminas Santa. Nekādus paziņojumus no tiesas viņa neesot saņēmusi. Tikai telefona zvanu no jaunā mājas saimnieka, kad viss jau bija izlemts.
Santas advokāte Baiba Didrihsone skaidro: lielu daļu no kredītņēmēju lietām tiesa skata bezstrīdus kārtībā. Lēmumu par šīs kārtības piemērošanu tiesnesis pieņem jau septiņu dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas. Ja tiesnesis atzīst pieteikumu par pamatotu, viņš lemj par saistību izpildi bezstrīdus piespiedu kārtībā. Rēķinot vēl izsolēm nepieciešamo laiku, viss process var aizņemt tikai dažus mēnešus. Lai gan likums noteic, ka tiesai par savu lēmumu triju dienu laikā jāinformē gan pieteicējs, gan parādnieks, Santa uzstāj, ka nevienu ierakstītu vēstuli nav saņēmusi.
Lai apstrīdētu, jāmaksā
Advokāte B.Didrihsone ir pārliecināta, ka norma, kas ļauj šādas lietas skatīt tik vienkāršotā kārtībā, pārkāpj cilvēka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, par to viņa iesniegusi prasību Satversmes tiesā. «To, ka cilvēks nav maksājis, tiesa uzskata par pierādītu, pamatojoties uz vienas puses paziņojumu,» neizpratnē ir advokāte. Viņa uzsver: kredītņēmēju interesēs ir, lai šīs lietas tiktu skatītas ilgāk, jo tad, ekonomiskai situācijai uzlabojoties, īpašumu varēs pārdot dārgāk. Tieslietu ministrija gan norāda uz likumā paredzēto iespēju bezstrīdus kārtības piemērošanu apstrīdēt, ierosinot citu prasību. B.Didrihsone kā galveno šķērsli šim solim min lielo valsts nodevu, kas jāsamaksā, lai pieteikumu iesniegtu. Tā veido ap tūkstoš latiem, turklāt īpašums tobrīd jau var tikt pārdots. «Lai cilvēkam būtu tiesības izteikties, par to jāsamaksā nauda,» šo situāciju interpretē advokāte.
Mantojums uz mūžu
Viņa paredz - ja netiks ieviests efektīvs fizisko personu maksātnespējas process, lieli parādu atlikumi, kas cilvēkiem vilksies pakaļ vēl daudzus gadus (bankas parasti sastāda parādu atmaksas grafiku), nākotnē kļūs par nopietnu problēmu. Tam piekrīt arī bankas. «Tā būs milzīga problēma no nākamā gada vidus, kad ekonomiski aktīvie cilvēki veco parādu dēļ nespēs atgriezties normālā dzīvē,» prognozē SEB bankas eksperti. Turklāt agri vai vēlu Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, tiks ieviesta fizisko personu kredītreitinga sistēma, kas nopietni apgrūtinās dzīvi tiem, kam ir nenomaksāti parādi. Lielbritānijā, piemēram, cilvēks ar sliktu kredītreitingu nevar noīrēt biroju centrā vai noslēgt kabeļtelevīzijas līgumu ar atsevišķām kompānijām. «Tiem, kas būs cīnījušies tagad, nākotnē dzīves kvalitāte būs labāka,» uzsver SEB.
Top grozījumi
Pagaidām aktuāla paliek arī problēma, ka nemaksātājs īpašumu var zaudēt nevis kavēta hipotekārā, bet gan kāda mazāka, piemēram, patēriņa, kredīta dēļ, uzsver Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš. Lai gan patēriņa kredīta izsniedzējs šajā gadījumā parasti paliek bešā, jo, īpašumu izsolot, «pirmās nakts tiesības» ir bankai, šādas prasības joprojām nav retums. Taču jau top grozījumi, kas to atrisinās: bankai būs tiesības iebilst pret ķīlas pārdošanu, ja to pieprasa kreditors, kura labā nav nostiprināta pirmā hipotēka. Paredzēts, ka šis nosacījums būs spēkā līdz 2012.gada beigām.
Izglītība palīdz
Kopumā, kā atzīst bankas, slikto kredītu apjoma pieaugums ir stabilizējies, kaut gan par situācijas uzlabošanos vēl ir pāragri runāt, jo ar budžeta grozījumiem paredzētie krasie izdevumu samazinājumi nozīmēs arī bezdarba pieaugumu.
Pēc Dz.Kalniņa teiktā, agrāk pēc labvēlības režīma beigām (3-6 mēneši), apmēram 60% no grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem jau spēja atgriezties normālā ritmā, savukārt patlaban šī daļa ir tikai 50%, tādēļ bieži vien klienti iziet arī otro restrukturizācijas ciklu, kas var būt līdz pat 12 mēnešiem. Pēc SEB bankas novērojumiem, visātrāk atgūstas cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, kā arī tie, kas ir apguvuši kādas papildu prasmes. Vislielākās grūtībās ir klienti ar sliktu izglītību, kas labajos laikos pelnīja ļoti lielu naudu, piemēram, celtnieki.
Kā vēl vienu būtisku problēmu, kas patlaban tiek atstāta novārtā, SEB banka min tos kredītņēmējus, kam ir beidzies bezdarbnieka pabalsts un arī darbs joprojām nav atrasts. No visiem kavētājiem tādu esot 10-15%. Atspaids šiem cilvēkiem varēja būt valsts kredītņēmēju atbalsta programma, taču tā tika atcelta un naudas budžetā šim mērķim nav. Bankas šādas situācijas risina pašas, bieži vien ļaujot klientam nemaksāt vispār un prasot segt tikai komunālos maksājumus. «Bet skaidrs, ka tas nebūs uz 20 gadiem. Tiklīdz ekonomiskā situācija uzlabosies, arī bankas būs prasīgākas, jo tam būs racionāls pamats,» paredz Dz.Kalniņš. Viņš prognozē, ka nākamgad privātais sektors vēl joprojām meklēs iespējas darbinieku atalgojumu samazināt, savukārt valsts pārvaldē risinājumi būs radikālāki un šajā sektorā strādājošiem joprojām saglabājas liels risks darbu zaudēt.