Brigita Rozenbrika
Svinīgo pasākumu, koncertu, masu pasākumu producente
Pati Likteņdārzā nebiju, jo laiks ir saplānots jau stipri uz priekšu, bet ziņas par šo pasākumu bija salīdzinoši nesen. Tīri cilvēciski pasākums ir jauks un daudz tuvāks kā tradicionālās atvadu balles, tāpēc to vērtēju pozitīvi. Tā nozīmi rādīs laiks, jo galvenais ir vēlme un nepieciešamība būt klāt - pati vieta, Likteņdārzs, jau norāda, ka turp jādodas pēc paša aicinājuma.
Sergejs Kruks
Komunikāciju eksperts
Valdis Zatlers ar šo pasākumu tikai aizvien vairāk ieiet populitiskajā gultnē. Arī pats saņēmu ielūgumu e-pastā, un redzams, ka aicināta visa tauta. Ar šo aktu viņš sarauj saites ar politisko eliti, bet apelē pie vēlētāja - kas tomēr ir liekulība. To vērtētu citādi, ja kas līdzīgs būtu noticis agrāk, ja būtu noticis regulāri, bet tagad...
Zatlers patlaban pārzīmē tēlu, lai atstātu drusku vairāk rindiņu par sevi vēsturē. Uzskatu, ka iepriekšējos četros gados viņš nedarbojās pietiekami aktīvi un viņam nav savākta spēcīga profesionāļu komanda, kas, jāatzīst, nebija arī Freibergai. Tāpat redzams, ka viņš nāk klajā ar visai dīvainiem paziņojumiem, parādot, ka viņš nesaprot politiskos procesus - viņš runā par morāli un jauniem cilvēkiem, bet, ja vēlas kādas izmaiņas, tad jārunā par spēcīgām institūcijām. Pasākums ir tikai viens elements no uzsāktās sabiedrisko attiecību kampaņas imidža veidošanai.
Te man nāk prātā Latviešu folklorā tik pazīstamai Lāčplēša tēls - cik ātri parādās, tik ātri arī pazūd. Tādi bija arī Repše, Šķēle, arī Vaira Vīķe-Freiberga, par spīti savai popularitātei, jo arī viņa bēga no konkrēta viedokļa paušanas.
Andris Sprūds
Politologs
Uz pasākumu doma bija braukt arī pašiem, bet tomēr netikām. Kopumā to uztveru pozitīvi, bet jāskatās, kā prezidentūra sākās un kā tā beidzas. Tagad ir emocionālais pasākums, ir jūtama tautas vēlme pēc pārmaiņām, un šajā pasākumā piedalās inteliģence, kas ir pozitīvi. No otras puses, jāskatās, kā tas spēs izmainīt politisko kultūru, institūciju un partiju savstarpējo sadarbību, kas ir galvenais mūsu politikas klupšanas akmens. Tagad nepieciešamais emocionālais lādiņš ir panākts, un tas, ka viņš ar šo atvadu pasākumu devās ārpus Rīgs pils - tuvāk pie tautas -, to tikai vēl vairāk papildina.
Kāda tam ir vērtība, vai Zatlers spēs nest baļķi, kuru pats pacēlis, redzēsim pēc mēnešiem diviem, bet ilgtermiņā pēc pāris gadiem. Jāatceras, ka līdzīgs emocionālais pacēlums bija barikāžu laikā, kaut kas līdzīgs gaisā bija jūtams arī 2002. gadā, kad nāca Repše - tagad atkal ir sākusies kārtējā desmitgade un ir pacēlums. Par to, vai ilgtermiņā būs šī pievienotā vērtība, liek šaubīties jau pagājušie četri prezidentūras gadi, bet cepuri nost prezidenta uzsāktajai diskusijai par Latvijas nākotni.