Kaut gan Jūrmalas pilsētas dome kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu pasludinājusi par vienu no prioritātēm pilsētas attīstībā, kārtējās koka vasarnīcas - arhitektūras pieminekļa nodegšana Majoros, Jomas ielā 43 apliecina - praksē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) un Jūrmalas dome koka apbūves aizsardzību nodrošināt nespēj.
Kamēr speciālisti kabinetos sacer dažādas programmas un stratēģijas, reālajā dzīvē koka arhitektūras mantojums strauji sarūk.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) jau 2009.gada pavasarī vērsa Jūrmalas domes uzmanību uz ēkas Jomas ielā 43 nožēlojamo tehnisko stāvokli. 1863.gadā celtā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Lieliskas arhitektūras būve, bagāta ar oriģinālām detaļām, ar saglabājušos verandu oriģinālo stiklojumu, tā varēja kalpot par iecienītu tūrisma objektu.
JAB koka arhitektūras saglabāšanas problēmas Jūrmalā un Latvijā rosinājusi izskatīt pat Saeimā. Diemžēl reālas darbības nedz valsts, nedz pašvaldības līmenī pēc tikšanās Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā nesekoja. VKPAI sagatavoja Koka mantojuma saglabāšanas programmu 2008.-2011.gadam. Tika paredzēta visaptveroša koka mantojuma apsekošana un pastiprināta uzraudzība, taču laikam ne Jūrmalā. JAB atgādina, ka joprojām tādi nozīmīgi koka arhitektūras pieminekļi kā dzīvojamās ēkas Rēzeknes pulka ielā 9, Vienības prospektā 20, Meierovica prospektā 36 un 38, Meža prospektā 18, Slokas ielā 3 un daudzi citi gadiem stāv bez izmantošanas.
Brīvi pieejama un faktiski bojāejai ir nolemta bijusī Bērziņa - Šmithena ģimnāzija Strēlnieku prospektā 32. Bez reālas aizsardzības, likteņa varai atstātas ar Raiņa un Aspazijas dzīvi saistītās ēkas Salacas ielā 4 un Poruka prospektā 61, arhitektūras pieminekļi un kultūrvēsturiski nozīmīgās celtnes Ķemeru parkā, bijusī kūrorta poliklīnika, Latvijas armijas sanatorija, Mīlestības saliņa un daudzas citas.
Tradicionālā koka apbūve, īpaši arhitektoniski vērtīgākās celtnes līdz ar vērtīgajiem zemesgabaliem Jūrmalā ir nonākušas nekustamā īpašuma spekulantu rokās, kas ir viens no galvenajiem iemesliem apbūves novešanai līdz graustu līmenim un nodedzināšanas. Galvenais motīvs ir zemesgabala atbrīvošana no visām celtnēm un tā tālākpārdošana vai apbūvēšana ar jaunceltnēm.
JAB uzskata par kategoriski nepieņemamu līdzšinējo valsts un pašvaldības pasivitāti un aicina veikt sekojošo:
1) nekavējoties sasaukt darba grupas sēdi, pieaicinot domes struktūrdaļu speciālistus un sabiedriskās organizācijas, un izstrādāt rīcības programmu Jūrmalas vēsturiskās apbūves sakārtošanai;
2) sagatavot domes lēmuma projektu par Jūrmalas pilsētas vēsturiskās koka apbūves stāvokli un pasākumiem 2010.-2011.gadam, nosakot atbildīgās personas un termiņus;
3) paredzēt iespēju Jūrmalas pilsētai piespiedu kārtā veikt esošo celtņu konservācijas pasākumus, iztērētos līdzekļus piedzenot no to īpašniekiem;
4) veikt tūlītējus ēkas Jomas ielā 43 konservācijas pasākumus un pieprasīt īpašniekiem atjaunot nodegušo ēku;
5) apsvērt iespēju ierosināt krimināllietu par arhitektūras pieminekļa Jomas ielā 43 iznīcināšanu;
6) aicināt VKPAI uzsākt Koka mantojuma saglabāšanas programmas 2008-2011 īstenošanu Jūrmalas pilsētā;
7) lūgt Kultūras ministru neapstiprināt Jomas ielas 43 un tām līdzīgu ēku - arhitektūras pieminekļu, kas ir apzināti novesti līdz grausta stāvoklim, izslēgšanu no kultūras pieminekļu sarakstiem un panākt VKPAI iesaistīšanu Jūrmalas pilsētas koka mantojuma aizsardzībā.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms