«Man šī masveida talkošana saistās ar padomju ideoloģiju un liekulīgu karāšanos otrā baļķa galā. Varbūt citi baidās paust savu viedokli, bet es uzskatu, ka tad, kad zeme piederēja tautai, tauta to arī kopa. Tagad katrs zemes kvadrātmetrs kādam pieder, un tādēļ mēs prasām, lai īpašnieks arī to koptu.» Andrejs Ence (Rīgas apriņķa novadu apvienība)
Skumji, ka Andrejs Ence skatās uz Lielo talku tikai kā mantojumu no padomju laikiem un liekulību. Atšķirībā no padomju laikiem Lielā talka ir brīvprātīga, proti, tajā piedalās tie, kas to vēlas, līdz ar to nav nepieciešamības izlikties, ka tu ko dari.
Babītes novada iedzīvotājiem ir īpaši jāvēlas, lai piedalītos Lielajā talkā, uz kuru aicina olimpieši, Zaļais koris un Evelīna no Bez tabu. Babītes novada iedzīvotājiem ir jādodas citur, jo cilvēkiem netiek dota iespēja to darīt uz vietas.
Nevar noliegt, ka Babītes novads ir sakopts, tomēr ir daudz vietu, kas izskatās diezgan nožēlojamas, piemēram, Skultes autobusu pietura, vietām grāvju malas, mežs, kur pagājušo gadu jau tīrījām, bet, ak vai, kāds tur atkal ierīkojis privāto izgāztuvi, Beberbeķu parks. Protams, var meklēt īpašnieku, kura pienākums ir visu satīrīt, tomēr tā ir arī publiskā telpa, un bieži ne jau īpašnieks ir tas, kurš piemēslo, līdz ar to būtu tikai normāli, ja sabiedrība, kas izmanto mežu pastaigām, arī piedalītos savas vides sakopšanā.
Ja Andrejs Ence vērtētu talku citādi, viņš pamanītu, ka dalība Lielajā talkā sniedz arī daudzas iespējas.
1. Lielā talka ir kopīgs pasākums, kurā iedzīvotāji var piedalīties kopienas dzīvē. Līdz ar to šāda aktivitāte ir būtiska, lai veidotu piederības izjūtu, iepazītos ar pagasta iedzīvotājiem un iemīlētu vietu, kur tu dzīvo.
2. Lielā talka, kurā piedalās dažādu paaudžu pārstāvji, palīdz veicināt toleranci vienam pret otru arī ikdienā.
3. Talka ir veids, kā sagaidīt pavasari arī tiem, kas dzīvo daudzstāvu mājās.
4. Lielā talka dod iespēju sevi saskatīt kā daļu no kaut kā lielāka. Vakarā, skatoties televīzijā, kā visa Latvija piedalījās talkā, un uzzinot, cik atkritumu kopumā savākts, ir iespēja lepoties, ka maza daļa no tā ir arī mana darba un es esmu piedalījusies.
5. Lielā talka ļauj skatīties daudz atbildīgāk uz vietu, kuru tu esi tīrījis, tie, kas piedalās, vairs atkritumus nemet.
Līdz ar to es patiešām apskaužu visus pašvaldību iedzīvotājus, kuru vadītāji skatās plašāk un saskata Lielajā talkā arī iespējas, un tīra savu vidi kopā ar iedzīvotājiem.
Ilze Mileiko
Simtlatnieku programma kā dadzis acī
Par tā saucamo simtlatnieku programmu daudzi priecājas. Tā vismaz dod bez darba palikušajiem iespēju kaut ko nopelnīt. Tomēr daudzos tā rada neizpratni un rūgtumu. Paskaidrošu, kāpēc. Tātad cilvēki strādā vienkāršus darbus. Pērno lapu grābšana un tamlīdzīgi darbi nekādu īpašo kvalifikāciju neprasa, nodokļi šiem cilvēkiem nav jāmaksā. Tagad, pēc algu samazināšanas Latvijā ir daudz kvalificētu cilvēku, piemēram, pirmskolas pedagogi un medmāsas, kas saņem tos pašus simts latus mēnesī vai tikai nedaudz vairāk. Taču viņiem tiek pieprasīta regulāra kvalifikācijas celšana, atbilstoša izglītība. Kāds tur brīnums, ka izglītības prestižs samazinās. Tas vienkārši nevar pieaugt, redzot, ka ar visu augstāko izglītību cilvēks mēnesī reizēm var nopelnīt tikai 120 latu.
Mārīte Bauskā