Tuvojoties teātra sezonu beigām, žurnāls Teātra Vēstnesis izvēlas četrus galvenos sezonas notikumus un velta tiem profesionāli blīvas recenzijas - Maija Svarinska, ievietojot dziļā kultūras kontekstā, analizē Kirila Serebreņņikova iestudējumu Nacionālajā teātrī Mirušās dvēseles, Henrieta Verhoustinska raksta par izņēmuma izrādi Dž. Dž. Džilindžera daiļradē Hanana Liepājas teātrī, Anda Burtniece iedziļinās Alvja Hermaņa un Jaunā Rīgas teātra (JRT) ansambļa Melnā piena poētiskajā struktūrā, bet Valda Čakare analītiski sistematizē citas Hermaņa un JRT izrādes Ziedonis un Visums teatrālo Visumu. Žurnālā - tradicionālajās rubrikās vēl daudz cita materiāla.
Anšlavs Eglītis. Švābu kapričio. Raksti
Izdevniecība Jumava, 2010
Anšlava Eglīša rakstu sestajā sējumā apkopoti vairāki izcili viņa darbi - tādi kā Kazanovas mētelis, Švābu kapričio u. c., kas radīti laikposmā no 1945. līdz 1950. gadam Vācijā. Arī šie darbi nebūs izņēmums - tajos spilgti parādās A. Eglīša eleganti virtuozais stils, žilbinošā asprātība un vārda grācija. Anšlava Eglīša Rakstu sesto sējumu papildina akadēmiķa Viktora Hausmaņa apcere par rakstnieka novelēm, kā arī komentāri par katru no sējumā ievietotajiem darbiem. «Aizveram grāmatu, kas ir liecība par apmēram četriem gadiem A. Eglīša dzīvē. Viņš vēl bija jauns, gadu skaits tikai nedaudz pārkāpis pāri četrdesmit, kādreizējais elegantais, dāmu apjūsmotais mākslinieks un mākslas kritiķis, kurš bieži uzturējās dažādās Eiropas pilsētās, daudzu romānu un stāstu autors uz vairākiem gadiem bija iesprostots mazā Švābijas pilsētiņā, tur pagāja viņa dienas un naktis,» pēcvārdā raksta V. Hausmanis.
Maija Laukmane. Nepārejoši
Izdevniecība Jumava, 2010
«Viss meklējamais vai nu ir, vai nav ieslēpts starp rindiņām - un tad vai nu negaidot atrodas, asno, zaļo un ir jeb arī neatrodas pilnīgi nekas, jo nekas arī nav bijis ieslēpts. Tāpēc varētu būt, ka patiesībā viss ir došanas vai acu apmānīšanas, meklēšanas, atrašanas jeb arī neatrašanas ceļš,» saka dzejniece.
Raimonds Briedis. Teksta cenzūras īsais kurss: prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2010
Literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas profesora Raimonda Brieža grāmata ir pētījums par cenzūru padomju gadu Latvijas prozā. Grāmatā, kas sākumā īsumā iepazīstina ar cenzūras vēsturi, vēstīts par pārraudzības struktūras izveidošanu pirmajā padomju varas gadā, tekstu atlases principiem. Lasītāji var sekot pēckara gadu cenzūras stratēģijas izvērtējumam un Galvenās literatūras pārvaldes jeb Glavļita atjaunošanās un darbības apskatam.