18. maijā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim iesniegts Latvijas Reģionālo un mazāk runāto valodu savienības (LatBLUL) iesniegums ar pieprasījumu 2011. gadā paredzētajā tautas skaitīšanā noskaidrot latgaliešu un lībiešu valodas lietotāju skaitu. Ir beidzot jāievieš skaidrību Latvijas autohtono iedzīvotāju valodu lietojuma kvantitatīvajos rādītājos.
Tas ir arī nepieciešams, lai atbilstoši valodas likuma 3. panta 4. daļā noteiktajam valsts pienākumam Latvijā patiešām nodrošinātu latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par 2011. gada tautas skaitīšanas programmu (Nr. 384) jautājumā «Kādu valodu jūs pārsvarā lietojat mājās?» ir tikai četri atbilžu varianti: «latviešu, krievu, baltkrievu un citu (ieraksta kādu)». 2000. gada tautas skaitīšana parādīja, ka pozīcijā «cita» norādītā latgaliešu valoda netika ņemta vērā, tāpēc ir priekšlikums papildināt iespējamos atbilžu variantus ar lībiešu, latviešu/latgaliešu, poļu, ukraiņu un lietuviešu valodu.
Lai novērstu vairāku gadu garumā ilgstošo neauglīgo diskusiju un nodrošinātu skaidru tālāku virzību latviešu valodas paveida (latgaliešu rakstu valoda) vērtību saglabāšanā un attīstībā, LatBLUL rosina izveidot darba grupu programmas izstrādei, nepieciešamo juridisko terminu precizēšanai un dokumentu sagatavošanai, izskatot iespējas latgaliešu valodai piešķirt noteiktu statusu valsts valodas politikas kontekstā, kā arī nepieciešamo MK noteikumu un citu dokumentu sagatavošanai, kas noteiktu valsts garantētu iespēju lietot latgaliešu rakstu valodu, kā arī Latgales reģiona skolās mācīt latgaliešu valodu, literatūru un kultūras vēsturi.
Juris Viļums
Ambiciozie Švauksti
Saistībā ar Madaras Fridrihsones rakstu Demagogi (Diena, 2010. g. 11. maijs)
Brāļu Kaudzīšu romānā Mērnieku laiki paputējis darbonis Švauksts pārgudri izrunājās, dižojās ar lētu pulksteņķēdi, lai gan tās galā pulksteņa nebija. Līdzīgi uzvedas daži «politiskie Švauksti», piemēram, (AŠ)2, kas dižojas ar dažādām populistiskām gudrībām kā Švauksts ar pulksteņķēdi, bet konkrētu problēmu risinājumu, t. i., pulksteņa, tiem nav. Tā Šķēles kungs savās runās, intervijās, kā arī Dombura raidījumā nemitīgi atkārto, ka, lai mazinātu bezdarbu, jārada darbvietas, bet Tautas partijas (TP) valdības laikā, likvidējot ražošanas nozares: cukurrūpniecību, linkopību u. c., arī attiecīgās darbvietas tika likvidētas, to vietā neko līdzvērtīgu nepiedāvājot. A. Šķēle un A. Šlesers sevi dēvē par uzņēmējiem, bet kādus produkciju ražojošus uzņēmumus viņi ir izveidojuši, cik jaunu darbvietu reāli devuši? A. Šle- sers lielās ar Rīgas lidostas darbības izvēršanos, kas ir apsveicama lieta, bet novārtā atstāj dzelzceļus un zemes ceļus, pa kuriem ikdienā jāpārvietojas vairākumam Latvijas iedzīvotāju. Tagad viņi kritizē vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem SVF un EK, kaut gan TP izvirzītais finanšu ministrs A. Slakteris šo vienošanos slēdza.
21. maija vakarā televīzijas raidījumā 100 panta preses klubs A. Šķēle šo demagoģisko runāšanu turpināja, apgalvojot, ka nākamajās vēlēšanās TP būs liels atbalsts un tai nākamajā Saeimā būs vadošā loma. Skatītāju balsojums gan pārliecinoši sāka rādīt pretējo, bet nez kāpēc to tūlīt pārtrauca rādīt, un tālāk šis raidījums sāka līdzināties TP pozitīvisma kampaņai.
Arvis, Rīgā