komentētājs
Ja nemēģina lasīt starp rindiņām, tad Plinera burtiski teiktajā ir ļoti labi uzsvari. Sevišķi izšķīrums starp patriotismu un konkrētā brīža varu. Druvietei - ļoti nozīmīga doma par pedagoga personības nozīmi. Arī Raitumai bonusi par lokālpatriotismu un detalizētu skatījumu. Principā piekrītot Urbanovičam, jānorāda, ka pedagoģijā sava loma tomēr ir arī pedagoģijai. Ozoliņa ir absolūti pārliecinoša ar sava skatījuma integritāti. Aizbalta paramilitārisms ir vienpusīgs, pārējais - pie tēmas aiz matiem pievilkts, mēģinot izmantot šo sleju nevis politikas skaidrojumam, bet partijas lielīšanai. Tas tā nav paredzēts. Dzintars Zaļūksnis,
redaktors
Priekšvēlēšanu karstumā pļāpāt par patriotismu ir vienkāršāk nekā formulēt priekšlikumus. I. Druviete stabila, mērena un banāla; atzinība par skaidrību ar Latvijas vēsturi. Simpātiska S. Ozoliņas ticība iekšējai kultūrai un ētiskajām vērtībām. I. Raitumas doma konkrēta un punktuāla. J. Plineram papildu zvaigznīte par oriģinalitāti: nu, pietrūkst mums zināšanu par savu valsti un kritiskās domāšanas! V. Aizbalts atvēzējies pārāk plaši; zvaigznīte par jaunsardzi. Savukārt J. Urbanovičam, lai arī rūgta taisnība (tiešām skarbākā patriotu pārbaude ir reālā dzīve), par šo fundamentālo atziņu nekāda augstā atzīme nepienākas.