Otrā pasaules kara laikā spēlējusi Cēsu Drāmas ansamblī, bet vēlāk nelielās lomās uzstājusies arī Dailes teātrī - bijusi dalībniece un aculieciniece tādiem sava laika spožiem uzvedumiem kā Leonīda Leimaņa iestudētais _Hodža Nasredins_ (1945) un Eduarda Smiļģa leģendārā izrāde _Uguns un nakts_ (1948). Ar mākslas aprindām saistīta arī viņas personiskā dzīve, jo viņas dzīvesbiedri bija gleznotājs Ojārs Jaunarājs, bet vēlāk - Valmieras teātra aktieris Kārlis Stulpiņš.
Māra Jaunarāja. (04.03.1919.-19.10.2010.)
Nozīmīgāko radošā mūža daļu M. Jaunarāja pavadīja Valmieras Drāmas teātrī (1949-1961), uzstājoties galvenokārt jautru un asprātīgu meiteņu un pusaudžu lomās, kā Marta Tirso de Molīnas komēdijā Tikumīgā Marta (1951), galvenās varones labais gariņš Dusja Alekseja Arbuzova Taņā (1952), īpašu ievērību gūstot kā Leksīte Mārtiņa Zīverta lugā Ķīnas vāze (1957). Par aktrises kroņa lomu kļuva asprātīgā komediogrāfa Ežēna Skriba uzrakstītais daiļās karalienes Annas tēls izrādē Glāze ūdens (1957). Vēlākajos gados aktrise spēlēja raksturlomas, kā Ruženka čehu dramaturga Vāclava Blažeka Ziemassvētku lugā Svētku vakars (1961), kur varēja izpaust sev piemītošo šarmu un optimismu.
Atvadīšanās no Māras Jaunarājas notiks sestdien, 23. oktobrī, plkst. 15.00 Kocēnu kapličā.
Valmieras Drāmas teātris
Ilzes Avotiņas Terase
No 25. oktobra līdz 4. decembrim galerijā Istaba būs skatāma Ilzes Avotiņas personālizstāde Terase. Māksliniece izveidojusi īpašu Barselonas perioda kolekciju dažādās variācijās un krāsās, izlokot terases jēdzienu. Izstādē apkopotas vairāk nekā trīsdesmit gleznas, kurās gleznotās vietas gan tieši, gan nosacīti uzlūkojamas kā terases. «Tā ir noslēgta telpa ar atvērtu skatu uz pasauli. Mums katram ir sava terase - platforma, uz kuras mēs dzīvojam. Terase jārada apziņā, tā ir doma. Valsts ir kā terase cilvēku kopumam. Pie «terases» es esmu strādājusi gadiem ilgi, bet apzinājusies tikai tagad,» saka māksliniece.