Jāņa Misiņa bibliotēkas darbinieki savu spoku sauc par Sīmanīti, kas virina skapjus, smagi soļo pa kāpnēm un šķirsta grāmatas. Iespējams, esot pats vecais Misiņš, kas joprojām seko, lai viņa grāmatas glabātu godam. Vecajā bibliotēkas ēkā Skolas ielā Sīmanim paticis uzturēties reliģijas un ateisma istabā, kur darbiniecēm strādāt bijis pavisam neomulīgi. Sīmanis nekur nepazudis arī pēc pārvākšanās uz jaunajām telpām Rūpniecības ielā.
Ēdoles pilī ir kamīns, esot uzmūrēts, lai slēptu nenomazgājamas asinis. Tā ir liecība par divkauju starp diviem brāļiem - abi bija iemīlējuši skaisto Sibillu, ko sauca par Zaļo dāmu. Viņa pili joprojām sargā un kā zaļgans tēls redzama, izgaistot pils istabās un virinot durvis.
Jaunmoku pilī spokojas Dorotejas gars. Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Tajā laikā pilī par bērnu aukli strādājusi jauna meitene Dorīte. Dorīte iemīlējusi kādu virsnieku, bet armija ilgi nav palikusi vienā vietā. Virsnieks aizbraucis, bet meitene palikusi mātes cerībās, nespējot pārdzīvot šķiršanos un kaunu, noslīcinājās lielajā pils dīķī. Pēc šī traģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, vienā no vecākajiem muzejiem Baltijā, spokojas Sarkanais kardināls, kas tā nosaukts savu sarkano drānu dēļ.
Nacionālās operas namā dzīvojot jauna vīrieša spoks. Kara laikā, lai izvairītos no iesaukšanas armijā, tur aiz skatuves veco dekorāciju kaudzē bijuši paslēpušies divi vīri. Kad karš jau gāja uz beigām, viņi aiz prieka par tik labu iznākumu gribējuši atzīmēt ar pudeli stiprās dziras, bet kā bijis, kā ne - sastrīdējušies, rokā radies nazis, un viens no viņiem ticis nodurts. Līķi atraduši tikai sešdesmito gadu beigās. No tā laika tur arī spokojoties. Uz skatuves regulāri tiek sagāztas dekorācijas. Izrāžu laikā mistiski trūkst dekorāciju troses un lūst stiprinājumu skrūves. Lai arī Operas darbinieki ir pārliecināti, ka ēkā dzīvo kāds dīvains spēks, eksperti nelaimes gadījumus skaidro ar ēkas konstrukcijas īpatnībām, bet trokšņus - ar nama vecumu.
Blankenfeldes muiža Vilces pagastā, iespējams, ir visvairāk spoku stāstiem apvītā muiža Baltijas valstīs. Uz Blankenfeldes muižu atbraukusi jauna guvernante. Naktī esot bijis dzirdams kliedziens, un no rīta viņa atrasta ar sirmiem matiem un sajukusi prātā, jo esot redzējusi sievieti spoku. Barons tam neesot ticējis un pats nākamajā vakarā palicis tajā istabā, spēlējot kārtis ar mežsargu un citu muižu ļaudīm. Naktī parādījies balts tēls ar izkapti rokā un sācis cirst visiem galvas. Barons to ieraudzījis un sajucis prātā. Kopš tā laika neviens tajā istabā vairs nedzīvoja.
Liepājas Karostas garnizona cietumu 2009. gada februārī apmeklēja Starptautiskā Spoku mednieku komanda, kas šo drūmo ēku atzinusi par vienu no visaktīvākajām vietām paranormālo parādību ziņā, kādās vien šie spoku mednieki ir bijuši.