Gribēja turpināt
«Veiksmes stāsts reemigrācijā» - vēsta Dienas iepriekšējās publikācijas virsraksts par šo tēmu. Pagājušā gada nogalē Diena rakstīja, ka programmas ietvaros uz Latviju izdevies atvilināt piecus Latvijas gudros prātus. Turklāt šie jaunieši bija gatavi valsts pārvaldē strādāt arī turpmāk. Tajā brīdī noritēja nākamā atlase, un šogad darbu ieguva vēl septiņi interesenti.
Arī tagad, kad jau zināms, ka programmu neturpinās, Valsts kanceleja (VK) paliek pie sava - tas ir bijis mazais veiksmes stāsts un ideja ir attaisnojusies. VK Valsts pārvaldes politikas departamenta pārstāve Baiba Medvecka Dienai norāda, ka kopumā programmas ietvaros Latvijā atgriezušies 13 jaunieši, kuri, visticamāk, arī paliks te strādāt. Turklāt valsts iestādes ieguva ļoti kompetentus ekspertus, kas lielā mērā jau bija sagatavoti, ar analītisku, stratēģisku domāšanu, un viņu apmācībā nevajadzēja investēt tik lielus līdzekļus, kā tas būtu citos gadījumos. Viņi jau devuši ieguldījumu, pildot savus darba pienākumus. To visu ņemot vērā, nevarot teikt, ka programma būtu izmaksājusi dārgi, lai gan vidēji uz vienu cilvēku gadā ieguldīti 10 000 eiro.
B. Medvecka stāsta, ka EM veiktajā aptaujā, noskaidrojot, kuras aktivitātes no reemigrācijas plānā ietvertajām ir vērts turpināt, šī bijusi viena no programmām, ko ieteikusi VK. Viņai gan nav zināms, kāds lēmums pieņemts. Lai programmu ar nelielām izmaiņām varētu turpināt, finansējums lūgts līdz ar jaunajām politikas iniciatīvām, bet valdība izšķīrusies par citām prioritātēm, galvenokārt veselību un izglītību.
Daļa uz privāto sektoru
Pērn decembrī visi programmā iesaistītie jaunieši bija gatavi darbu valsts pārvaldē turpināt, arī programmai noslēdzoties, taču šobrīd zināms, ka to dara tikai trīs. Pārējie atraduši darbu privātajā sektorā. Jāpiebilst, ka, programmu sākot, bija šaubas, vai «atvilinātie» speciālisti vēlēsies turpināt strādāt piedāvātajās darbavietās, kad nosacījumi būs tādi paši kā citiem un alga vairs nebūs 1000 eiro mēnesī. B. Medvecka gan uzsver, ka svarīgi ir tas, ka jaunieši palikuši Latvijā.
Viens no jauniešiem, kas turpina darbu Fiskālās disciplīnas padomē, ir Emīls Ķīlis, par kuru Diena rakstījusi jau vairākkārt. Viņš Lielbritānijā ieguvis doktora grādu, bet, programmas mudināts, nolēma atgriezties Latvijā. Arī tagad viņš apstiprina, ka darbs joprojām patīk. Palicis strādāt, jo tas viņam ir intelektuāls izaicinājums. Lai gan darbs nav viegls, tas ir interesants, un joprojām sanāk apgūt jaunas zināšanas. Nozīme bijusi arī kolektīvam, tāpēc Emīls pagaidām neapsver citas darba iespējas. Puisim gan nav zināms, kāpēc citi izvēlējušies iesākto pārtraukt, iespējams, mainījušās intereses.
Mainīt priekšstatu
Jaunieši patlaban strādā pie alternatīva projekta, kas savā ziņā varētu būt turpinājums jau īstenotajai programmai, šoreiz gan koncentrējoties arī uz Latvijā dzīvojošajiem. Agnese Lāce ir viena no viņiem. Programmas ietvaros viņa šogad ieguvusi darbu Sabiedrības integrācijas fondā un turpina specializēties migrācijas un integrācijas jautājumos Amsterdamas Universitātē Nīderlandē un Koča Universitātē Turcijā doktorantūrā. Dienai viņa apliecina, ka paliks Latvijā.
Jaunajā programmas variantā jaunieši domājuši par trim virzieniem. Pirmkārt, tās būtu interaktīvas mācības Valsts administrācijas skolā, runājot par to, kāds ir darbs valsts pārvaldē. Otrkārt - prakses vietas studentiem, kuri studē politikas, tiesību zinātnes, Eiropas studijas un citas programmas. Agnese piebilst, ka līdz šim prakse šajās studijās praktiski nav bijusi un arī augstskolas liekas ieinteresētas. Trešā lieta būtu mentoru programma, kurā katram jaunietim, kas sāk strādāt valsts pārvaldē, nodrošinātu savu mentoru, tādējādi palīdzot iestrādāties. Vienlaikus tiks runāts par valsts pārvaldes tēlu, jo pašlaik priekšstats par to ir kā par nedraudzīgu vidi. Protams, situācija dažādās vietās atšķiras, un ir iestādes, kurās jauno speciālistu ir vairāk, tomēr kopumā ir nepieciešami uzlabojumi, uzskata programmas dalībnieki.
Attiecībā uz studentu prakses vietām B. Medvecka piemetina, ka šai aktivitātei, visticamāk, būtu nepieciešams finansējums, taču valsts pārvalde varētu sadarboties ar augstskolām, kas līdz šim šo ideju uztvērušas pozitīvi. Attiecīgi abas puses varētu tam atvēlēt konkrētu naudas summu. Vēl gan nepieciešama diskusija, jo patlaban idejas ir tikai projekta līmenī un darbs pie tā noslēgsies decembrī, kad jauniešiem ar plānu jāiepazīstina plašāka sabiedrība.
Jauna kopējā plāna nebūs
Jauns reemigrācijas plāns netaps, Dienai norāda Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. Tagad līdz 2017. gada 31. martam ministrijai jāsagatavo informatīvais ziņojums par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izpildi. Lai gan EM uzskata, ka reemigrācijas atbalsta politikai valstiskā līmenī ir jāsaglabājas, jaunu plānu nevajagot, lai novērstu dažādu ministriju rīcības virzienu un aktivitāšu dublēšanos. E. Urpena vēl atzīmē - Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ik gadu Latvijā atgriežas vairāki tūkstoši savulaik izceļojušo tās iedzīvotāju, taču nevar pateikt, cik tieši valsts īstenotā reemigrācijas politika ir to veicinājusi.
Tas, cik lielā mērā iesāktās aktivitātes tiks turpinātas, būs atkarīgs no pieejamā finansējuma. Ministrijas ieskatā nevajadzētu pārtraukt, piemēram, atbalstu skolēniem, iekļaujot viņus Latvijas izglītības sistēmā, kā arī latviešu valodas mācības un informācijas nodrošināšanu par dažādiem ar atgriešanos saistītiem administratīviem jautājumiem. Ja nauda būs, ministrijas lielā mērā esot gatavas iesākto turpināt. EM arī sola savas kompetences ietvaros attīstīt un stiprināt ekonomisko sadarbību ar latviešu diasporu, galvenokārt ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un tās pārstāvniecību starpniecību. Tie būtu pasākumi latviešu diasporas intelektuālā un ekonomiskā potenciāla piesaistei, kas vērsti uz ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, kuri veiksmīgi darbojas uzņēmējdarbībā ārvalstīs un varētu iesaistīties investīciju attiecību veidošanā ar Latviju.
Līdz šim pats plāns izraisījis atšķirīgas emocijas. Bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis liek noprast, ka lielāka nozīme ir darbiem, nevis uzrakstītam plānam, kurā nereti ir tikai solījumi. Viņš atzīmē, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki brauc prom no Latvijas, ir atvērtās robežas un atšķirības atalgojumā. Piemēram, Igaunijā, kur šī starpība starp citām Eiropas Savienības valstīm nav tik krasa, situācija ir krietni labāka. Tas nozīmē, ka Latvijā ir jārada vide, kurā cilvēki var realizēt savas idejas un ieceres, - viņiem te ir jāredz potenciāls.
Attiecībā uz darbu valsts pārvaldē V. Dombrovskis aicina neiet vieglāko ceļu, uztaisot «kārtējo iespējamo misiju valsts pārvaldes izpildījumā vai kaut ko tamlīdzīgu». Pēc viņa domām, lai šī vide būtu pievilcīga, ir jābūt konkurētspējīgam atalgojumam, bet vēl svarīgāk ir panākt, lai cilvēkiem būtu sajūta, ka viņu darbam ir rezultāts. Šobrīd arī neesot problēmu piesaistīt jaunos speciālistus - nereti tā studentiem ir pat pirmā darbavieta, bet pēc laika viņi aiziet uz privātajām iestādēm.