Jā, pusdienoja ar uzņēmējiem. Jā, izloloja Rīgas Tūrisma attīstības biroju un nekavējoties tā vadīšanu uzticēja Bertoltam Flikam. Jā, drusku izpaudās par nepieciešamību sakārtot taksometru nozari Rīgā. Grūti gan nepamanīt, ka jau gadiem ilgstošā pasažieru krāpšana un ne īsti legāla ietekmes sfēru dalīšana taksometru tirgū A.Šlesera uzmanību piesaistīja tikai brīdī, kad par vienu no tirgus dalībniekiem kļuva vicemēram labi pazīstamo biznesmeņu Bertolta Flika un Jāņa Nagļa izlolotā Baltic Taxi. Ņemot vērā, ka runa ir par A.Šleseru, pat pārsteidzoši pieticīgi.
Protams, buldozers savu pārliecību par to, ar kādām metodēm ir jāsaimnieko, nav mainījis. Acīmredzot simts dienas viņam ir bijis tikai tāds iešūpošanās periods, un tagad A.Šlesers pa īstam uzņem apgriezienus. Par to liecina kaut vai uzstājīgā gatavība, ignorējot speciālistu viedokli, mainīt Rīgas pilsētas attīstības plānu, lai a/s Grindeks varētu būvēt 24 stāvus augstu ēku vietā, kur atļauta vienīgi deviņu stāvu apbūve. Grūti gan noticēt, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka attīstības plāna izmaiņās ieinteresētās farmācijas kompānijas padomes priekšsēdētājs Kirovs Limpans martā ir ziedojis A.Šlesera pārstāvētajai LPP/LC 10 tūkstošus latu. Var jau būt, ka Rīgas vicemēram un K.Lipmanam sirds lūst, iedomājoties par Maskavas ielas aborigēniem, kas spiesti dzīvot degradētā teritorijā, kur apkārt vien bomži, izbijuši morgi un nav nevienas mūsdienīgās augstceltnes!
A.Šleseram nupat ir uzradies burvju mākslinieka cilindrs, no kura citu pēc cita var izvilt ārā investorus, kuri gaužām nesavtīgi un uz karstām pēdām gatavi pārvērst visu aizmirstus Rīgas centra «nostūrus» vērienīgos būvlaukumos. Lūk, no cilindra izvilkts kādam Jurim Videniekam piederošas SIA P.V.B. iesniegums ar piedāvājumu pārvērst ļaužu «aizmirstu nomali» - 11.novembra krastmalu - par daudzfunkcionālu, uz peldošiem pamatiem būvētu viesnīcu, restorānu un visādu citu ēku kompleksu. Tas jau nekas, ka miljonu investīciju un vismaz 500 jaunu darbvietu solītāja pamatkapitāls ir tikai minimālie divi tūkstoši latu, bet publiski pieejamas ziņas par J.Videnieku neliecina, ka šim cilvēkam būtu īpaša pieredze un izpratne par tūrisma un izklaides biznesu. Iespējams, ka SIA ar izteiksmīgo nosaukumu Rīgas Kremācijas centrs, kas liecina par saistību ar no izklaidēm visai attālo apbedīšanas biznesu, pieder kādam J.Videnieka vārdabrālim.
Vai varbūt, lai iepazītu tūrisma un izklaides biznesa specifiku, pietiek ar to, ka J. Videnieks savulaik par A.Šlesera tobrīd pārraudzītās Satiksmes ministrijas pakļautībā esošu valsts uzņēmumu naudu ir apskatījis pasauli? Ja reiz J.Videnieka biznesa plāns ir tik labs, tad kādēļ gan SIA P.V.B. nevarētu tiesības nomāt 11.novembra krastmalu par pieciem latiem kvadrātmetrā izcīnīt atklātā konkursā? Ar labu biznesa plānu un tirgus situācijai atbilstošu cenas piedāvājumu taču varētu uzvarēt konkursā, vai ne?
Iespējams, ka galvaspilsētas vicemēra demonstrētās metodes ļauj piesaistīt atsevišķus investorus un, iespējams, radīt pat pāris simtus darbvietu. Varbūt, ka ir investori, kam šķiet, ka dižķibeles laikā tādas lietas kā pilsētas attīstības plāni, pilsētplānošana un sabiedriskā apspriešana ir vienkārši jāaizmirst.
Tikai interesanti, vai Norvēģijā, kur, kā daudzkārt apgalvojis pats A.Šlesers, viņš guvis savu izpratni par uzņēmējdarbību, par labāko investīciju piesaistīšanas praksi tiek uzskatīta pašvaldībām piederošas zemes iznomāšana bez konkursa vai pilsētas attīstības plānu grozīšana atbilstoši atsevišķu personu interesēm?
Līdz šim ne reizi vien dzirdēts, ka Skandināvijas un citu Eiropas valstu investori sūrojas par to, ka Latvijas investīciju vides nosacījumi ir visai nesaprotami un aizdomīgi. Diez vai viņi ar to bija domājuši, ka nav īsti saprotams, kurš Rīgā ir galvenais boss, ar kuru viss jāsarunā?
Vai, demonstrējot to, kurš ir boss, A.Šlesers piesaistīs solītās investīcijas? Varbūt gan jau kāds ducītis investoru atradīsies. Tikai jāšaubās, vai tie būs investori no valstīm, kurās valda ilgus gadus izkopta uzņēmējdarbības kultūra un izpratne par biznesa sociālo atbildību.