Smalkus ēdienu kultūras centrus var atrast gan mazos Toskānas ciematos, gan Spānijā. Tomēr mans šodienas stāsts ir par vizīti pieticīgākā mazā lauku restorāniņā, kurš tā arī saucas - Le Petit Restaurant - un uz kuru ceļu jūs atradīsit tikai tad, ja jums ir ļoti detalizēta Šarantas reģiona karte vai arī ja jums par to pastāstīs kāds no vietējiem.
Lerozē ir mazs ciematiņš, kas paslēpies mežos. Šeit sākas Perigora - viens no gastronomiski interesantākajiem Francijas reģioniem. Šeit jauks pārītis Roberts un Debora no Kornvelas pavisam nesen atvēra savu restorānu. Mēs par to uzzinājām no britu kaimiņiem «mūsu» ciemā piecu kilometru attālumā. Ierodamies sestdienas vakarā pēc senas abatijas drupu apskates tepat blakus. Ziemeļnieciski agra ierašanas laika dēļ bijām pirmie no vakariņotājiem, un saimnieki mums veltīja vairāk laika, stāstot par katru ēdienu, nekā tiem, kas masveidīgi sāka ierasties pēc tam - ja, protams, restorānā ar aptuveni 20 vietām var runāt par masveidīgu ierašanos.
Nezinu, kā citiem, bet man pavāra spēja interesanti pastāstīt par ēdienu ir gandrīz tikpat svarīga kā ēdiena garša. Varbūt tā ir slepena filoloģiskās izglītības ietekme. Tas, kā par saviem ēdieniem stāstīja Debora, man atgādināja labākos BBC raidījumus par gastronomijas tēmu. Viņas Baileys trifle - deserts ar Baileys liķieri un banāniem - ar vienu aprakstu izkonkurēja crￃﾨme brulￃﾩe, ko vienmēr līdz šim izvēlējos desertam, esot Francijā. Par laimi, arī garšas ziņā šim desertam nebija ne vainas pat pēc salīdzinoši lielas porcijas maigas jēra gaļas ar portvīna un ogu mērci. Pamanīju, ka restorāna viesiem ļoti populārs bija arī pīles cepetis un steiks no vietējās liellopu gaļas. Citiem vārdiem, lauku restorāniņa ēdienkarte orientējas uz salīdzinoši vienkāršiem ēdieniem, kas cilvēkiem asociējas ar Francijas laukiem, bet no blakus ciema tradicionāla franču restorāna piedāvājuma šo atšķīra radoša pieeja. Spriežot pēc tā, ka starp apmeklētājiem tajā vakarā bija tikai viens franču pāris, vietējā britu un īru kopiena jau novērtējusi Deboras virtuvi, kamēr vietēji franči vēl vilcinās izvēlēties jaunpienācējus. Domāju, pēc kāda laika veiksmes formula kvalitāte+radošums pārliecinās arī viņus.
Ejot atpakaļ, izvēlējamies meža ceļu, kur vakara krēslā nesastapām nevienu mašīnu, toties divas reizes dzirdējām, kā prom no ceļa uz mežu metās palieli dzīvnieki. Centāmies domāt, ka tās ir stirnas, ko agrāk sastapām pastaigās, nevis ļoti izplatītās mežacūkas. Ļoti iespējams, kad atgriezīsimies rudenī, Debora ceps medījumu.