Tai pašā laikā domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ir pieņēmusi lēmumu no rezerves fonda piešķirt 2067 latus, lai varētu uzstādīt un iekārtot apkārtni Maskavas dāvanai - Aleksandra Puškina piemineklim.
Tāpēc maz ticams, ka izsūtīto un nomocīto latviešu dvēseles varētu gūt mieru pat Likteņdārzā, kas patlaban top kā piemiņas vieta totalitāro režīmu upuriem Daugavas vidū Kokneses salā, jo ir acīmredzams, ka latviešu tauta ar savu vēsturi, varoņiem un kultūru tiek mērķtiecīgi izspiesta no Latvijas galvaspilsētas.
Turklāt velti cerēt vismaz uz to, ka dome rūpējas par Rīgu nekad neapmeklējušā Puškina pieminekļa uzstādīšanu tādēļ, lai te dzīvojošie krievi dotos savu identitāti meklēt pie tā, nevis padomju monstra Pārdaugavā. Tieši otrādi - tagad ir nopietns pamats aizdomām, ka turpmāk 9.maija pikniki pie tā saucamā Uzvaras pieminekļa, pateicoties šīs domes sastāvam, varētu kļūt aizvien plašāki, kamēr mūs savas valsts vēsturi un savus kritušos sūtīs pieminēt ārpus Rīgas - uz Liteni, uz Kokneses salu.
Un, ja arī ir cerības taksometru pakalpojumus Rīgā reiz sakārtot tā, lai tie neatbaidītu ārzemju tūristus, acīmredzot nav nekādu cerību, ka taksometriem tiks liegti tādi izdaiļojumi, kas nav tīkami latviešu pasažierim un kam nav nekāda sakara ar valsti, pa kuru šie taksometri pārvietojas. Runa ir par Georga lentītēm un automašīnu paneļos saspraustiem Krievijas karodziņiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzošā transportā Latvijas valsts galvaspilsētā.
Izsūtīto un nomocīto latviešu dvēseles negūs mieru nekur, ja tagad mēs, aizraujoties ar prieku par to, ka pirms 20 gadiem, sadodoties rokās, apliecinājām savu gribu būt brīviem, aizmirsīsim, ka pirms 70 gadiem mūsu valsts tika pārdota, un nepieskatīsim tos, kas joprojām grib izmantot šī darījuma sekas. Vai tiešām mūsu griba būt brīviem ir tā novārgusi, ka tagad to uzdrošinās nerespektēt Rīgas mērs, lai gan pirms 20 gadiem mums izdevās panākt, ka to pamana pasaule?