Vidusskolu absolventus vilina spožas mārketinga kampaņas un bezmaksas pieteikšanās studijām, savukārt pretēju efektu radot atsevišķas, jauniešiem nepievilcīgas studiju programmas. Šādi secinājumi izriet no augstskolu pārstāvju teiktā neilgi pēc tam, kad noslēgusies jauniešu pieteikšanās studijām.
Lielākais neaizpildīto budžeta vietu skaits no Dienas aptaujātajām augstskolām šogad bija LU - papilduzņemšanā, kas ilgs līdz 1. septembrim, uz bezmaksas studijām varēs pretendēt 33 studētgribētāji, stāsta LU pārstāve Kitija Balcare. Spriežot pēc jauniešu pieteikumiem, vismazāko interesi raisa pedagoģijas studiju programmas. Budžeta vietas studiju programmās LU sadala katrai fakultātei pēc saviem ieskatiem. Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone-Klasiņa, gadījumos, kad 1. kursa budžeta vietas neizdodas nokomplektēt arī papilduzņemšanas laikā, tās tiek pārdalītas pieprasītākām programmām vai arī piešķirtas vecāko kursu studentiem, kuri līdz šim par studijām maksājuši.
Šādi, visticamāk, rīkosies Liepājas Universitāte (LiepU), kurā neaizpildītas pēc pirmās uzņemšanas ir 22 budžeta vietas. Šajā universitātē tādas ir atrodamas eksaktajās studiju programmās, stāsta LiepU Uzņemšanas komisijas sekretāre Ilze Damberga. Brīvās bezmaksas studiju vietas varētu tikt pārvirzītas uz studiju programmu Komunikācijas vadība. LiepU radušos situāciju, kas atkārtojoties ik gadu, skaidro ar jauniešu zemo interesi par eksaktajām studiju programmām. «Tāda ir situācija - eksaktās zinātnes, kur valsts paredz visvairāk budžeta vietu, jauniešus interesē vismazāk,» saka I. Damberga.
Arī Daugavpils Universitātē (DU) pašlaik palikušas vēl piecas brīvas budžeta vietas, tomēr tā nav uzskatāma par ārkārtas situāciju. «Pirmkārt, jauniešus mazāk interesē eksaktās programmas, kur mums ir palikušas brīvas budžeta vietas. Otrkārt, daudzi jaunieši pa vasaru brauc strādāt uz ārzemēm, bet rudenī atgriežas, un tad daudzi grib studēt. Citreiz arī pamācās nedēļu vai divas Rīgā un saprot, ka dzīve tur ir par dārgu. Tad viņi atgriežas pie mums,» stāsta DU sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Kudiņš.
Savukārt citās augstskolās, arī reģionālajās, šogad uzņemšanas rezultāti bijuši krietni labāki nekā pērn. Piemēram, Ventspils Augstskola (VeA) šogad pulcējusi lielāku studētgribētāju skaitu, pateicoties spēcīgākai mārketinga kampaņai. «Pats studiju process nav uzlabots, vienkārši šogad mēs vairāk jauniešiem pastāstījām, kas mums šeit ir pieejams. Piemērām, parādījām jaunās laboratorijas,» Dienai stāsta VeA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kantmane. Viņasprāt, augstskolas veiksmes atslēga bijuši televīzijā un internetā redzamie reklāmas rullīši, kā arī operatīvā atbildēšana uz jautājumiem sociālajā vietnē Twitter un portālā Draugiem.lv.
Vidzemes Augstskola (ViA), kurā šogad ieplūda par 200 studiju pieteikumiem vairāk nekā pērn, par studentu trūkumu budžeta vietās nav varējusi sūdzēties arī iepriekšējos gados. ViA studiju programmu metodiķe Anžela Jurāne-Brēmane atzīst, ka pieauguma iemesls vēl nav analizēts, tomēr viņa pieļauj, ka tas varētu būt gaužām vienkāršs - šogad augstskolas vadība izlēmusi atteikties no pieteikšanās maksas.
«Mēs esam priecīgi, ka šogad, kad pēc IZM datiem, vidusskolu absolventu skaits ir samazinājies, mums ir izdevies saglabāt ļoti līdzīgu pieteikumu skaitu kā pagājušajā gadā,» saka Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis. «Jaunieši ir sapratuši, kur ieguldīt laiku un spēkus,» viņš skaidro salīdzinoši augstos uzņemšanas rezultātus, ko izdevies panākt, nepalielinot mārketinga kampaņas budžetu.