Nepieņemot nākamā gada budžetu, Saeima būtu demonstrējusi klaju nevēlēšanos pildīt saistības, kuras valdību veidojošo partiju vadītāji uzņēmušies, šī gada vasarā parakstot vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Budžeta noraidīšana, visticamāk, kļūtu par signālu, lai starptautiskie aizdevēji nopietni domātu, vai turpināt aizdot naudu Latvijai.
Budžeta likuma noraidīšana galīgajā lasījumā nozīmētu arī jauna budžeta izstrādi, bet to nebūtu iespējams paveikt līdz nākamā gada sākumam, tādēļ 2010.gada sākumā valsts institūcijas tērētu vienu divpadsmito daļu no šī gada budžeta, tādējādi tērējot naudu, kura vēl nav nopelnīta.
Jādomā, ka visus šos aspektus lieliski saprot kā Saeimas pozīcija, tā opozīcija un budžets tiks pieņemts, jo patlaban tam nav alternatīvas.
Taču tas diemžēl nenozīmē, ka 2010.gada valsts budžets ir uzskatāms par labāko iespējamo. Budžeta sagatavošanas gaitā V.Dombrovska valdība ir demonstrējusi totālu nekonsekvenci. Tāda rīcība kā piektdien izziņotā progresīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa atsaukšana pirmdienā vai vienas dienas laikā strauji mainītais viedoklis par ikgadējās transportlīdzekļu reģistrācijas nodevas apmēru liek ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ikvienam ārvalstu analītiķim izdarīt ļoti neglaimojošus secinājumus par valdības politiķu darbības stilu. Vēl nepatīkamāks ir lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšanu no 23% uz 26%. Vēl tikai pirms pāris nedēļām, kad mājokļu nodokļa izgāzēji no Tautas partijas aicināja neapliekamā minimuma samazināšanu aizstāt ar nodokļa likmes palielināšanu uz 25%, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) no Saeimas tribīnes ļoti pamatoti norādīja, ka nodokļu slogs darbaspēkam jau tā ir pārmērīgi augsts un tā nepaaugstināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa attīstību un konkurētspēju. Pat trīs mēneši vēl nav pagājuši kopš brīža, kad valdības sēdē tika pieņemts zināšanai Ekonomikas ministrijā tapušais informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai, kurā melns uz balta rakstīts, ka, ja Latvijai būs jāizdara stratēģiska izvēle starp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu, progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu vai tā dēvētā socnodokļa palielināšanu, tad jāņem vērā, ka PVN likmes palielināšanai ir mazāk negatīvu seku nekā darbaspēka nodokļu sloga palielināšanai. PVN likmes palielināšana «nediskriminē vietējos ražotājus vietējā tirgū, nepalielina eksportētāju izmaksas, kā arī ir vieglāk administrējams un mazāk veicina ēnu ekonomikas paplašināšanos» - tā bija atzīts ziņojumā, kura izstrādē vairākus mēnešus bija iesaistīti gan nodokļu eksperti, gan vairāku ražojošu, uz eksportu orientētu uzņēmumu speciālisti. Bez īpašām diskusijām vienojoties par ievērojamu darbaspēka nodokļu sloga palielināšanu, tiek demonstrēts, ka stabila un prognozējama nodokļu sistēma vai sloga pārdale no darbaspēka uz patēriņu tiek atbalstīta tikai vārdos, bet ne darbos. Un kāds tur brīnums, ja ārvalstu investori tā vietā, lai celtu jaunas ražotnes Latvijā, izvēlēsies Igauniju, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme par pieciem procentpunktiem zemāka, neapliekamais minimums teju trīs reizes augstāks, bet valdības realizētā nodokļu politika un eiro ieviešanas perspektīvas daudz skaidrākas nekā Latvijā?
Tomēr nekonsekvence ir tikai viens no trūkumiem. Vēl ļaunāk par neapdomīgām nodokļu politikas izmaiņām, kuras varbūt vēl var skaidrot ar koalīcijā esošās Tautas partijas nepiekāpību mājokļu nodokļa jautājumā, ir tas, ka, gatavojot 2010.gada valsts budžeta likumu, valdība tā arī nav īstenojusi nopietnas strukturālās reformas, kuru veikšana bija viens no būtiskākajiem solījumiem starptautiskajiem aizdevējiem. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pašvaldību savienība, kuras šī gada vasarā deva V.Dombrovska valdībai uzticības kredītu, atbalstot 2009.gada budžeta izdevumu samazināšanu par pusmiljardu latu, nākamā gada budžetu raksturojušas kā kaitīgu. Ja reiz organizācijas, kuru pārstāvji darbojas Reformu vadības grupā, apgalvo, ka valsts aparāts turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem, kā gan valdība spēs pārliecināt iedzīvotājus, ka viņiem uz saviem pleciem jāiznes palielināto nodokļu slogs?
Saeimai šodien jāpieņem 2010.gada valsts budžets, taču parlamentam un valdībai jāapzinās, ka ar budžeta pieņemšanu vēl nekas nebeidzas. Sabiedrības pārliecināšana par to, ka valdība zina, ko tā dara, ir nākamais uzdevums valdības darba kārtībā.