Situācija smaga
61 697 eiro lielie zaudējumi, ar kuriem pērn gadu noslēgusi Bulduru Dārzkopības vidusskola, ir apliecinājums Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) teiktajam, ka skolā finanšu situācija ir kritiska. Ar pašu ieņēmumiem un valsts dotācijām vidusskola nespēj segt izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmu īstenošanu, komunālo izdevumu segšanu un nekustamo īpašumu uzturēšanu. Problēmas rada arī ieilgušās tiesvedības, kurās vidusskolas labā paredzēts no a/s Privatbank un SIA Īpašumu attīstības projektu grupa piedzīt kopumā 270 179 eiro. Neatrisināto tiesvedību dēļ skola nav spējīga atdot aizdevumu Valsts kasei. Pēc IZM aprēķiniem, tā visa rezultātā paredzamais saimnieciskās darbības naudas iztrūkums šā gada beigās būs aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Lai daļēji risinātu situāciju, valdība pirms pāris dienām atbalstīja 418 178 eiro piešķiršanu skolai no IZM budžeta. Ministrijas pārstāve Edīte Olupe Dienai gan uzsvēra, ka šī summa sedz tikai vidusskolas īstermiņa maksājumus. Proti, 232 342 eiro paredzēti Valsts kases aizdevuma atmaksai un 185 836 eiro - lai segtu katlumājas rekonstrukcijas projektā radušās neattiecināmās izmaksas.
Sarežģīto situāciju apzinās arī Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktors Aivars Griķis. Tomēr, viņaprāt, skolai lielo parādu izveidošanos pārmest nedrīkst, jo, piemēram, tiesvedības procesu tā ietekmēt nevar. Situācija varētu uzlaboties līdz ar katlumājas rekonstrukciju, kas ļaušot ievērojami samazināt zaudējumus, jo līdz šim tieši siltumapgāde bijusi lielākā problēma. Ministrijā gan uzskata, ka jāvērtē arī pašas skolas valdes atbildība par to, cik apdomīgi vai neapdomīgi skola uzņēmusies finanšu saistības.
Var atdot pašvaldībai
Tūlītēja rīcība, lai stabilizētu finanses, ir tikai pirmais posms, jo jālemj arī par skolas turpmāko attīstību. Ministrija piedāvā divus variantus - nodot vidusskolu Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā vai mainīt skolas juridisko statusu, pārveidojot to par tiešās valsts pārvaldes iestādi. Lai gan vēl nav zināms, kurš variants tiks izvēlēts, IZM jau iepriekš norādījusi, ka vidusskolas atdošana Jūrmalai esot labākais un reālākais variants pašreizējā situācijā. Pēc A. Griķa domām, vispirms gan jāpieņem stratēģisks lēmums, vai dārzkopība turpmākajos gados Latvijā būs vajadzīga. Patlaban notiekošais liecinot par pretējo. Par ministrijas piedāvātajiem risinājumiem pārliecības neesot, jo nav zināms, vai tas nodrošinās lielāku finansējumu. A. Griķi māc šaubas arī par to, vai Jūrmalas pašvaldība būtu gatava skolu attīstīt. Viņš pieļauj domu, ka to interesē tikai skolas īpašumi. Risinājums varētu būt nodomu protokols, kurā aprakstīts, ko katra puse apņemas izdarīt.
Jūrmalas domē Dienai uzsvēra, ka pašvaldības nostāja šajā jautājumā nav mainījusies - ja valdība atbalstīs skolas nodošanu pašvaldības pārziņā, tā noteikti saglabāšot pašreizējās mācību programmas, kā arī varētu atvērt jaunas, piemēram, kurortoloģijas specialitātē. Pozitīva lēmuma gadījumā plānots veidot darba grupu, kas precizēs valsts piederošās mantas kopumu, lai noskaidrotu situāciju, un pēc pārbaudes izstrādās pašvaldības nosacījumus kapitāldaļu pārņemšanai.
Lēmumu par skolas likteni IZM sola oktobra vidū.