«Latvijā ļoti noder pazīšanās un labas atsauksmes par tevi kā par labu IT speciālistu. Sākumā gan, protams, ir iedomas, ka IT nozarē ir daudz naudas un atliek to tikai paņemt. Bet pirmie gadi ir pieticīgi un intensīvi - lai iekarotu tirgu.»
Sava biznesa straujo izaugsmi Arvis skaidro ar to, ka ātri attīstās pati IT joma, mobilās ierīces. Par IT sistēmām sāk domāt arī uzņēmumi, kuru interese par IT līdz šim aprobežojās ar ekseli, un pieprasījums aug ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Arvis palīdz virzīt trīs start-up idejas, no kurām viena ir aktuāla tieši laukos. «Tā ir kapu digitalizācija - dati mākoņsistēmā par kapavietām. Aktīva šajā projektā ir Jelgava. Redzu, ka pašvaldības un iestādes kļūst atvērtākas pret IT iespēju izmantošanu.»
Arvis stāsta, ka IT biznesa veiksmes ķīla ir komanda. Viņš jūt, kā aug jauniešu interese par darbu IT, tomēr atzīst, ka izpratne par to vēl jāaudzē visā sabiedrībā. Tāpēc MAKIT iesaistījies projektā Start (IT) - līdz ar IT uzņēmumu Accenture Latvijas filiāle, RTU, Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, biedrību Junior Achievement-Young Enterprise Latvija (JA-YE Latvija) un Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju. Projekta ietvaros skolās rudenī sāks mācīt programmēšanu.
Latvijas jauniešiem zināšanu par IT un biznesu šajā jomā trūkst katastrofāli, secina arī Jānis Krievāns, JA-YE Latvija vadītājs. Skolēnu mācību uzņēmumu skaits ar katru gadu pieaug, taču atšķirībā no Eiropas starp tiem tikpat kā nav neviena, kas saistīts ar IT. «Skolēniem nav zināšanu par to, ko IT nozare var sniegt. Nezinot programmēšanu, jaunietim nevar ienākt prātā biznesa ideja par mobilās aplikācijas vai kā cita programmēšanu. Tāpēc nepieciešama sistemātiska izglītošana par IT visās Latvijas skolās,» J. Krievāns saka. IT biznesam nav vajadzīga specifiska infrastruktūra, tāpēc tas sekmīgi var attīstīties arī ārpus Rīgas, tomēr patlaban tas Latvijā nav izplatīti. Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors Aigars Vītols stāsta, ka Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā izveidoti vairāki jauni, bet jau starptautiskus klientus apkalpojoši programmēšanas uzņēmumi, ko dibinājuši Vidzemes Augstskolas IT studiju programmas beidzēji. «Bet, ja te nebūtu inkubatora un IT studiju programmas, šie jaunieši visi būtu Rīgā.» A. Vītols spriež, ka pārcelt lielo IT korporāciju galvenos birojus uz reģioniem vai izveidot tajos šo uzņēmumu filiāles tehnoloģiski nav problēmu, šķērslis drīzāk ir lielo klientu un lidostas tuvums Rīgā un speciālistu trūkums laukos, jo tie visās nozarēs koncentrējas ap Rīgu.
«Nepietiek izpratnes, kas vispār ir IT, kas vajadzīgs, lai IT uzņēmums varētu nākt strādāt uz reģionu - nevis kapitāls, bet cilvēkresursi,» saka arī Romāns Hačatrjans, Madonas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības nodaļas vadītājs. «Klupšanas akmens līdz šim bijusi komunikācija - kā IT nozare funkcionē, ko dara IT speciālisti. Daudzi domā, ka IT speciālists ir jau tas, kurš prot kaut ko instalēt datorā.»
R. Hačatrjans lēš, ka līdz šim IT kompāniju vēlme nodarbināt IT speciālistus reģionos nav sekmējusies tāpēc, ka nav tikušas iesaistītas visas puses - pašvaldības, speciālisti, skolas. Madona apņēmusies tuvākos 5-10 gados attīstīt IT kā vienu no novada spēcīgajām nozarēm un panākt, lai Madonā izveidojas vismaz viens spēcīgs IT uzņēmums vai tā filiāle. Projekta Start (IT) ietvaros novada skolas sāks mācīt programmēšanu, to piedāvāt iecerēts arī jauniešiem, kas pēc studijām atgriezušies un grib strādāt Madonā. Apjomīgāks programmēšanas kurss plānots arī Barkavas arodvidusskolā. Pašvaldība vienojusies ar Accenture Latvijas filiāli par attālināta darba nodrošināšanu IT speciālistiem Madonā un palīdzēs jaunajiem IT profesionāļiem pārcelties uz dzīvi šajā Vidzemes pilsētā.