Tas nozīmētu, ka atlikusī aizdevuma daļa Latvijas kontos ienāktu nevis automātiski pēc iepriekš saskaņota grafika - kārtībā, kāda ir patlaban, - bet pēc pieprasījuma, kad valstij rastos reāla nepieciešamība pēc finansiālajiem resursiem.
Šis risinājums, pēc Dienas uzrunāto ekonomistu domām, būtu pareizs, jo tas Latvijai varētu izmaksāt mazāk.
Līdz šim Latvija pamatā no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ir saņēmusi vairāk nekā pusi jeb 2,8 miljardus latu, Dienai sacīja VK pārstāve Zane Šneidere. No tiem izmantota nedaudz vairāk kā puse jeb 1,6 miljardi latu.
Pārējā nauda noguldīta Latvijas Bankā un kalpo kā drošības spilvens, par ko nepieciešams maksāt procentus, kaut arī reāli patlaban tik liela summa nav nepieciešama, šādu viedokli Dienai pauda gan SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis, gan Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.
Šogad un nākamgad paredzēts saņemt vēl atlikušo aizdevuma daļu - 2,4 miljardus latu, un lauvas tiesa nāktu no vairākām ziemeļvalstīm.
Patlaban notiek sarunas tieši par līgumu ar šīm valstīm, kuras pārstāv Zviedrija, sacīja Z. Šneidere.
Tā kā sarunas vēl ir procesā, VK pārstāve vēl nevarēja pateikt, kā varētu mainīties nosacījumi, ja vēl nesaņemtais aizdevums tiktu pārveidots par kredītlīniju, vien piebilda, ka attiecībā uz jau saņemtajiem resursiem nosacījumi nemainīsies.
«Pārveidojot aizdevumu par kredītlīniju, par neizmantoto daļu gan varētu būt jāmaksā nelieli procenti par naudas rezervēšanu, taču tur runa varētu būt par dažām procenta desmitdaļām gadā, kas, salīdzinot ar procentu maksājumu par šobrīd paņemto, bet neizmantoto kredīta daļu, noteikti būtu mazāk,» skaidro A. Strazds. Viņš domā, ka grūti pateikt, cik naudas varētu palikt neizmantota, taču visi 7,5 miljardi eiro tiešām varētu nebūt vajadzīgi.
«Protams, jo mazāks valdības parāds tiek uzkrāts šogad un nākamgad, jo labāk. Pat valdības parāds 50% apmērā no iekšzemes kopprodukta būtu stipri liels slogs budžetam turpmākajos gados, salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas valdību, kurai parāda apjoms joprojām ir zem 10% no iekšzemes kopprodukta.»
SEB bankas ekonomists savukārt secina - pavisam droši nevar apgalvot, ka šī naudas porcija Latvijai noteikti nebūs vajadzīga, ņemot vērā, ka pasaulē ir pieaudzis risks, ka varētu sākties krīzes otrais vilnis.
No starptautiskajiem aizdevējiem gan pagaidām nav nekādu ziņu, vai viņi varētu atbalstīt šādu Latvijas iecerēto finanšu scenāriju, lai gan oficiālu vēstuli ar šādu priekšlikumu Latvija Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam nosūtīja jau maija sākumā.