No otras - Latvija ir radījusi biezu birokrātisko prasību slāni, lai te nākotnē neaudzētu, piemēram, ģenētiski modificētus kartupeļus un rapsi. Vides aktīvisti gan apgalvo, ka vajadzīgas vēl stingrākas normas. Patlaban Eiropā atļauts ražot ģenētiski modificētu kukurūzu, kam Latvija nav klimata ziņā piemērota. Savukārt Eiropā akceptētos ĢMO tirgot Latvijā drīkst, tos attiecīgi marķējot.
Trešdien dodoties uz ĢMO Uzraudzības padomi Zemkopības ministrijas (ZM) paspārnē, tās dalībniekus ar bioloģiskās pārtikas groziņiem sagaidīs vides aktīvisti, nodēvējot pulcēšanos par Frankenšteina ballīti. Viņu mērķis ir pierādīt, ka laba svinēšana iespējama arī bez modificētas pārtikas un vēlreiz norādīt uz nepieciešamību pēc stingras nacionālās nostājas pret ĢMO. Uzraudzības padomes sēde noslēgs vairāk nekā pusgadu ilgušo ZM darbu pie jautājuma, kāda tad būs Latvijas kopējā nostāja ĢMO lietās. «Praktiski gan tas neko nemainīs, nelemsim - audzēt vai neaudzēt ģenētiski pārveidotu pārtiku, bet gan vienosimies par valstisku nostāju, jo līdz šim Latvija, līdzīgi kā Lietuva, Igaunija vai Dānija, ir bijusi pelēkajā zonā, esam mainījuši savu viedokli atkarībā no tā, kas ir pie varas,» Dienai norādīja ZM Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva. Izšķiršanās, kas paredzēta trešdienas sēdē, paredz trīs iespējamos scenārijus - Latvija var pateikt konsekventu nē gan ĢMO audzēšanai, gan arī pārtikas un dzīvnieku barības tirgošanai, Latvija var pretoties audzēšanai, tomēr ievešanu un tirgošanu atļaut, un Latvija var mainīt savu nostāju katrā konkrētā gadījumā, pamatojot savu viedokli ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumiem. Tas viss gan attieksies uz turpmākajām ražotāju vai tirgotāju vēlmēm laist tirgū ĢMO. Tīri praktiski trešdienas lēmums par valstisko pozīciju atvieglos starpministriju darbu, jo iepriekš daudz laika paņēmusi pretēju viedokļu saskaņošana, piemēram, starp Vides ministriju un ZM.
ES nostāja ģenētisko rotaļu jautājumos līdz šim bijusi raksturojama kā konservatīva. No visiem kultūraugiem Eiropā ļauts audzēt vien ģenētiski modificētu kukurūzu. Klimata ziņā Latvijai piemērotākas varētu būt bietes vai kartupeļi, taču, visticamāk, nākamās sarunas varētu būt par ĢM rapša kultivēšanas atļauju, pieļauj I.Aleksejeva. Ja Eiropa nobalsotu par, teorētiski tas būtu atļauts arī Latvijā, tomēr stingrie noteikumi paredz lauksaimniekam izpildīt «1001 prasību», saskaņošanas ar kaimiņiem, buferzonas ievērošanu utt., kas praktiski teju izslēdz audzēšanas iespēju, saka I.Aleksejeva. Tikmēr valstiskās pozīcijas formulēšanā vides aktīvistiem krasi pretēju viedokli pārstāv tādas organizācijas kā Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācija. Kamēr vides speciālisti norāda uz nepietiekamiem pētījumiem, kas neļauj prognozēt manipulāciju ilgtermiņa ietekmi, dzīvnieku audzētājus satrauc tas, ka putnu un cūku barība bez ĢM piejaukumiem praktiski vairs nav nopērkama. Ja to aizliegtu tirgot, nebūtu, ar ko barot lopus, uzsver asociācija. ĢMO radīti, lai palielinātu ražīgumu.