.. ka, raugi, ja pa ielu pretī nākot cilvēks ar tumšu ādu, mēs nepieklājīgi uz viņu blenžot. Esmu pārliecināta, ka tagad, kad tautu, valodu un ādas krāsas kokteilis mūsu valstī ir sakults krietni raibāks, šādu skatīšanās incidentu kļuvis stipri mazāk. Kaut gan arī toreiz tas nebija nekas vairāk par dzīvu būtņu dabisku, ziņkāru reakciju. Kā pārsteigums par vasarā uzkritušu sniegu.
Un tagad iedomāsimies situāciju, kad divdesmit vai septiņdesmit (okupācija - 50, LV - 20) gadu valsts stūri rokās ir turējušas sievietes, bet nu pēkšņi varu pārņem īstens bikšainais. Kādai, jūsuprāt, vajadzētu būt reakcijai? Pamanīt, ka šāds fakts ir noticis, vai gluži kā britu lordiem sejā nedrīkstētu pakustēties ne vaibsts?
Pieņemu, ka jūs jau saprotat, uz ko es velku. Jā, uz šerpās Valsts kontroles vadītājas pieļāvumu iesaistīties valdības veidošanā pie noteiktiem nosacījumiem pēc Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī, kas gan uzzibsnīja tikai īsu brīdi, tomēr var būt viela pārdomām no dažādiem aspektiem. Viens no tiem iezīmējās jau tūlīt pēc šā paziņojuma kādā populārā TV domu apmaiņā, kur izpaudās divas, krasi atšķirīgas nostājas. Viena - varbūt tiešām ir pienācis laiks vadīt valsti premjerministrei sievietei? Otra - runāt par valdības vadītāju no dzimuma pozīcijām nav pieņemami.
Nudien laiks steidzas ātri, un mūsdienās ļoti ticams, ka jaunākajās paaudzēs ne vienam vien vārds «sufražistes» neko neizteiks. To izdzirdot, uzacis savilksies izbrīnā - kā! Vai tad sievietēm tiesības piedalīties vēlēšanās nav gadu simteņiem vecas, teju vai no dabas dotas? Un viņiem nebūs vēsturiskās atmiņu bagāžas, kuru pārcilājot diemžēl nekā diži ielīksmojoša nav. Ak, vai, šīs laikrakstu pirmās lapas ar milzīgiem partijas (ideologu), Augstākās padomes (likumdevēju) un Ministru padomes (valdības) bosu foto! Šīs briesmīgās smagnējo veču rindas! LV laiki, ar kameru raugoties, jau izskatās labāk, tomēr, skarbi runājot, vai sieviešu pārstāvniecība mūsu likumdevējā ar retiem izņēmumiem nešķiet diezgan butaforiska, savā ziņā kā balasts? TV ekrānos redzam daiļā dzimuma sejas, kas tajos pavīd jau kuro sasaukumu, bet pēc vārda, domu lidojuma un darbiem joprojām nav pazīstamas. Vai, ja ir, tad pēc nopelniem citās druvās. Arī nopelniem pēdiņās, kad starppartiju spēlēs iegūta vieta tribīnē, bet skeneris, kāds būtu jāiziet katram, kas pretendē nest spodru valsts tēlu, bijis sabojājies.
Kā no šāda redzespunkta izskatās izpildvara? Valstī, kur sieviešu darbarūķu ir ievērojami vairāk nekā otra dzimuma rūķu? Vai Mežaveču nav par daudz? Un, ja sieviešu kvantitatīvā pārstāvniecība valdībā ir visai niecīga, vai tas nozīmē, ka... nē, neturpināšu, jo eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kandidējot uz Eiropas Savienības prezidentes amatu pagājušajā rudenī, britu laikrakstam Times jau visu pateica, kas, manuprāt, varētu būt sakāms: «Viņi (kas iebilst pret sievieti ES prezidenta amatā - aut.) pauž visdziļāko un nepieņemamāko aizspriedumu pret sievietēm. Viņi saka, ka mums šeit nav kvalificētu sieviešu, un es par to esmu aizvainota. Tie ir meli, un mums visiem pret to būtu jāprotestē, jo tādējādi tiek pausts viedoklis, ka kaut kādā veidā talants tika piešķirts tikai tiem, kuriem ir viena hromosoma.»
Lai nu ko, bet par hromosomām mēs Latvijā nerunājam. Esmu gandrīz aizmirusi arī Nasinga Spešala nievīgi savilkto ģīmi, kad, komentējot Sandras Kalnietes apņemšanos nest eirokomisāres portfeli, šī odiozā persona atļāvās bilst: sieviete uz tādu amatu?! Un interesanti, ka jau toreiz šī epizode, arī pilnīgi svaiga būdama, neizpelnījās sabiedrībā nekādu reakciju. Varbūt jau tobrīd bijām pārliecināti, ka mūsu valstī dzimumu līdztiesība nav jautājums, par ko satraukties. Un pozicionējāmies svētāk par Romas pāvestu, proti, ka dzimums nav arguments un to izmanto tikai tad, kad citu argumentu nav! Taču... ja tā, vai mēs vismaz šajā aspektā neesam aizsteigušies daudzām Eiropas valstīm priekšā?
Vēlreiz jāpiesauc mūsu Vīķes-Freibergas mēģinājums kļūt par Eiropas Savienības prezidenti un jāatgādina fakts, ka līdztekus visiem viņas panākumiem un izcilībai zinātnē un politikā tika likta galdā kārts, ka pieredzējusī kundze nāk no Austrumeiropas valstīm ar tām raksturīgo vēstures smagumu, un nebūt netika slēpts viņas dzimums! Vai izdaudzināti civilizētajos platuma grādos par to vīpsnāja? Daļa starptautiskās sabiedrības šo faktu novērtēja kā būtisku, bet Eiropas Parlamenta prezidents Ježijs Buzeks atklāti paziņoja: «Būtu labāk, ja mēs atrastu šim amatam sievieti, jo mums ir nepieciešama dzimumu vienlīdzība.»
No vienas puses, mēs Latvijā esam aizgājuši no vulgāras jautājuma vienkāršošanas - vajag (amatā) sievieti! No otras, - lecam pretējā grāvī, kad pieminēt dzimumu jau šķiet grēks un kauns. Vai… tikai ne slēpjot vēlmi pēc status quo, kur bildē onkuļu ir milzum daudz?u
*Meklējiet sievieti! - franču val.