Vai rotaļlietu var būt par daudz? Kuras pirkt, kuras atstāt veikalu plauktos?
Ģimene, ne rotaļlietas
Bērna attīstībā rotaļlietām ir sekundāra loma, pārliecināts ģimenes psihoterapeits Sandis Dūšelis. Primārās ir attiecības ar vecākiem un tuvākajiem pieaugušajiem. Pēc S.Dūšeļa teiktā, vairākos pētījumos ar dzīvnieku mazuļiem pierādīts, ka viņi nevar pilnvērtīgi attīstīties, ja viņiem dod tikai rotaļlietas. Viņi nesaņem emocionālo kontaktu, un attīstība tiek kavēta. «Skaidrs, ka neviena rotaļlieta nevar aizstāt vecākus vai laiku, kad notiek tieša saskarsme,» ir pārliecināts S.Dūšelis.
Līdzīgi britu laikrakstam The Times nesen uzsvērusi arī psiholoģe Elisone Gopnika. Arī viņa ir pārliecināta, ka bērni visvairāk mācās no tiem cilvēkiem, kas viņiem ir tuvi, tāpēc iesaka pievērst vairāk uzmanības tieši tam, kādi cilvēki, piemēram, auklīte, darbojas ar bērnu, nevis pārblīvēt bērnistabu ar izglītojošām rotaļlietām. «Vecāki mēdz pārspīlēt ar izglītojošo rotaļlietu pirkšanu,» uzskata psiholoģe.
Mantu jūrā bērni apjūk
No bērna viedokļa skatoties, rotaļlietu nekad nevar būt par daudz, uzskata S.Dūšelis. Viņaprāt, diez vai bērnam kādreiz iestājas stāvoklis, kad rotaļlietu ir gana. Ja rotaļlietu ir par daudz, bērni nevar orientēties un izšķirot, ar kurām gribētos spēlēties vairāk, ar kurām mazāk. Šādos gadījumos liela daļa mantu pārvēršas par fonu un izmantotas tiek tikai dažas aktuālās rotaļlietas, parasti jaunākās. Tāpēc S.Dūšelis iesaka rotaļlietas regulāri izšķirot - salauztās izmest, retāk izmantotās atdāvināt.
Psihoterapeits atzīst, ka nav tāda modeļa, kas pateiktu, cik daudz rotaļlietu bērnam nepieciešams. Tas ir atkarīgs no vecāku iespējām un vēlmēm. Tomēr, pērkot rotaļlietu, svarīgi nesakāpināt bērna uztveri. «Bērnam nav vajadzīgas mantas, kas nosētas ar mošķiem vai skeletu galvām,» teic Dūšelis. Tāpēc vecākiem rotaļlietu iegāde ir rūpīgi jāpārdomā un jākontrolē. «Vecākiem ir jābūt par filtru tam piesārņojumam, kas nāk no multiplikācijas filmām, no datorspēlēm, no rotaļlietām, jo šis nav gadījums, kad bērni paši zina, kas ir noderīgs un kas ne,» uzskata Dūšelis. Viņaprāt, vecākiem ir jāapzinās, ko katra rotaļlieta māca un ko attīsta. Šai ziņā labāk esot iegādāties attīstošās rotaļlietas, kas piedāvā kādu aktivitāti atbilstoši vecuma grupai.
Vecāku domas atšķiras
Piecus gadus veco dvīnīšu mamma Ilze Retiga teic, ka ģimenē ar rotaļlietu iegādi neaizraujas. Lielākā daļa mantu ir radinieku vai draugu dāvinātas Ziemassvētkos un jubilejās. Viņa novērojusi, ka ikdienā rotaļlietas bērni maz izmanto. Interese par tām parādās tikai tad, kad kāds atbrauc ciemos. Interesantākas ir mantas, kas patiesībā nemaz nav paredzētas spēlēm: virtuves piederumi, karotes, dakšiņas. Ilzes bērniem ļoti patīkot spēlēt «mājās» un gatavot ēst. Bērni labprāt zīmē un loka papīra kuģīšus, iecienījuši arī smilšu kasti. «Meitiņa labprāt spēlējas ar mantiņām, puika savāc zariņus, čiekurus un smiltīs kaut ko veido. Vienīgais, kas viņam vajadzīgs, ir lāpsta, lai var dziļu bedri izrakt,» smej Ilze. Viņa ir pārliecināta, ka vecāki stipri pārspīlē ar rotaļlietu iegādi, jo tā bērniem zūd mantas vērtības sajūta. «Saplīsīs? Nekas, vecāki nopirks jaunu! Bet dzīvē jau viss tik vienkārši no gaisa nekrīt,» teic Ilze. Viņai ir svarīgi iemācīt bērniem, ka katra manta ir kaut ko vērta un par to ir jārūpējas.
Savukārt divu meitu mamma Sanda Veisa atzīst, ka viņas bērnu istaba ir pilna ar mantām. Piekrauta mantu kaste, plaukts un palodze. Piecgadīgajai meitiņai topā šobrīd esot kustīgais ponijs un lelles, kuras visu laiku tiekot pārģērbtas. Sanda ir pārliecināta, ka rotaļlietu nekad nevar būt par daudz. Tās iegādājoties, viņas kritērijs ir - rotaļlietai jābūt kvalitatīvai. «Vērts investēt tikai dārgās rotaļlietās, jo lētās ātri plīst,» uzskata Sanda. Viņa novērojusi, ka sapratne, kādu rotaļlietu bērns vēlas, izveidojas bērnudārzā un rotaļlaukumā. Tur valda liela konkurence, cik kuram laba manta. «Bērnam ir sāpīgi, ja viņam šādu mantu nav,» teic Sanda. Šā iemesla dēļ viņa bērnu rotaļlietām naudu nežēlo.
Toties divgadīgās Alises mamma Ilze Zālīte savai meitai pērk tikai lētas rotaļlietas. «Bērnu vēlmes mainās tikpat ātri, cik ātri viņi aug. Tādēļ uzskatu, bērnudārza vecuma bērniem nav vērts ieguldīt ne dārgās drēbēs, ne rotaļlietās. Zīmolos un cenās viņi neorientējas. Tā ir tikai vecāku vēlme rotaļlaukumā parādīt citiem vecākiem, cik dārgas var atļauties.» Ilze savai Alisei palaikam sapērkot kādas košas mantiņas tuvākajā lielveikalā. «Viena vakara prieks neatkarīgi no cenas. Rotaļlaukumā tik un tā vislabākās ir tās mantas, ar ko spēlējas citi bērni. Piemēram, Alise ļoti gribēja trīsritenīti, smilškastē nemitīgi ņēma svešus. Beidzot nopirkām pašai savu. Jūs domājat, viņai to vajag? Tikai tad, ja kāds cits bērns uz tā apsēžas.»