Atbilstoši mīkstās varas teorētisko nostādņu galvenajam formulētājam Džozefam Najam (Joseph S. Nye, Jr.) mīkstā vara (soft power) tiek balstīta pieņēmumā par aktoru ietekmēšanu ar pievilcību, kura izriet no mīkstās varas avotiem - kultūras (vietās, kur tā ir pievilcīga citiem), vērtībām (ja valsts seko tām - gan iekšienē, gan aiz robežām) un ārpolitikas (ja tā tiek uzskatīta par leģitīmu un ar morālu autoritāti). 2004.gadā publicētajā grāmatā Mīkstā vara. Līdzeklis panākumiem pasaules politikā Najs runā par mīksto varu, kura pretstatā cietajai var mainīt valstu uzvedību bez piespiešanas vai ekonomisko labumu piedāvāšanas. Citiem vārdiem sakot, mīkstā vara liek citiem vēlēties to, ko tu vēlies, jo tev piemīt harismā balstīta autoritāte.
Rietumu pētnieki, spriežot par Krievijas mīkstās varas iespējām Rietumos, parasti ir noskaņoti skeptiski. Cita lieta ir ietekme uz Krievijas kaimiņos mītošo mērķauditoriju. Radio Brīvā Eiropa komunikācijas direktors Donalds Jensens (Donald Jensen), 2005.gadā piedaloties diskusijā par Krievijas jaunizveidoto TV kanālu Russia Today, atzīmēja, ka Krievijas stiprā puse, īstenojot jebkuru mīkstās varas stratēģiju NVS valstīs, ir ilggadēja kultūras ietekme un lielais skaits krievu tautības iedzīvotāju Krievijas kaimiņvalstīs.
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 2008. gada oktobrī sniegtajā intervijā laikrakstam Rossijskaja gazeta ir paziņojis, ka attiecības ar Krievijas tautiešiem ārvalstīs tiks veidotas, pamatojoties uz mīkstās varas principiem. Tātad bez kultūras kā līdzekļa tautiešu prātu un siržu mantošanā neiztikt. Ideoloģiskajā konceptā «Krievu pasaule» Krievijas kultūra līdztekus reliģijai un krievu valodai ir izšķirošā tautiešu piederības pazīme. Minētais koncepts runā par «krievu pasauli» kā civilizācijas veidojumu, kurā apvienojas visu Krievijas emigrācijas viļņu pārstāvji un Krievija. Sākotnēji tas attīstījās drīzāk neatkarīgi no oficiālās Krievijas politikas. Nākot pie varas V.Putinam, situācija mainījās, jēdziens «krievu pasaule» iegāja oficiālajā apritē.
Pirmās idejas tika formulētas ekspertu vidē jau XX gadsimta 90.gados. 2000.gadā Pjotrs Ščedrovickis publicēja rakstu Krievu pasaule un transnacionālais krieviskais, kurā iepazīstināja sabiedrību ar krievu pasaules pamatidejām un mērķiem. Kā viens no «krievu pasaules» veidošanas stūrakmeņiem tiek izcelta krievu valoda. Ščedrovickis turpina XVIII gadsimta vācu domātāja Herdera idejas par valodas un domāšanas procesa savstarpējo saistību. Līdzīgi Herderam Ščedrovickis uzskata, ka kultūra ir iepazīstama vienīgi ar tās nesēju - valodu. Viņš bieži akcentē, ka tie, kuri ikdienā runā krieviski, arī domā krieviski un rezultātā rīkojas krieviski. Viens no praktiskiem «krievu pasaules» iedzīvināšanas piemēriem ir fonda Russkij mir izveide 2007.gadā ar Kremlim tuvu politologu Vjačeslavu Ņikonovu priekšgalā. Kā viens no galvenajiem fonda mērķiem tiek izvirzīta krievu valodas un kultūras popularizēšana ārvalstīs.
«Krievu pasaules» autori kā vienu no galvenajiem «krievu pasaules» uzdevumiem saskata ārvalstīs dzīvojošo tautiešu iesaisti ekonomisku labumu gūšanā, piemēram, investīciju piesaistē Krievijai. Tātad, lai cik skaista būtu fasāde sadarbībai kultūras sfērā (kas, bez šaubām, ir apsveicama), aiz tās stāv kārtējie Krievijas mērķi attīstīties ekstensīvi.
Viens veids, kā uzrunāt esošos un potenciālos Krievijas tautiešus Latvijā, ir Maskavas nama, fonda Russkij mir aktivitātes, kā arī Krievijas vēstniecības attiecības (t.sk. finansējuma piešķiršana) ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām, cits efektīvs komunikācijas veids ir tāds pasākums kā Jaunais vilnis.
Konkursa laikā bijušais Krievijas premjers Sergejs Stepašins no Dzintaru koncertzāles skatuves «tēvišķi» norāja Latviju par sirdsapziņas un atmiņas zaudēšanu. Uzrunājot zālē sēdošos - «tautieši!» (sootečestveņņiki!), Stepašins apbēra R.Paulu ar koplimentiem un pasniedza apbalvojumu Zolotoj sokol. Starp citu, Najs norāda, ka viens no veidiem, kā īstenot mīksto varu, ir veicināt publisko diplomātiju, izrādot uzmanību viedokļu līderiem. Tāda ranga politiķa atsūtīšana uz Latviju, baidoties pazaudēt Paulu kā «Latvijas tautas atbalsta festivālam» simbolu, norāda uz Krievijas varas īpašu ieinteresētību pasākuma rīkošanas turpināšanā. Tikai nez vai Krievijas centieni atainot Jūrmalu kā Krievijas sastāvdaļu (lai arī netieši) veicinās divu kamiņvalstu draudzību?
Uzruna «tautieši!» izskanēja, arī atklājot pieminekli Puškinam Kronvalda parkā, vietā, kur ikdienā uzturas samērā daudz ārvalstu tūristu. Līdzko Rīgas domē pie varas nāk Maskavai draudzīgāki spēki, tā centra parkos parādās jauni pieminekļi. Sociāldemokrāta Gundara Bojāra laikā netālu no pareizticīgo katedrāles tika uzsliets piemineklis Krievijas impērijas karavadonim Barklajam de Tolli, radās ideja atjaunot arī pieminekli caram Pēterim I. Ušakova laikā - atradās vieta Puškinam.
Dž.Najs uzsver, ka «mīkstā vara» ir un paliek vara. Ja tā atrodas «nepareizajās rokās», tad līdzīgi kā jebkurš instruments var radīt sliktas sekas. Viņš raksta, ka mīkstā vara nav ētiski ierobežota, tātad valsts var mēģināt radīt pievilcību, nenorādot uzreiz ga-lamērķus. Tādi diktatori kā Hitlers, Staļins un Mao daļai sekotāju noteiktā laika posmā likās pat ļoti pievilcīgi. Pasaule iet uz priekšu, militāru līdzekļu vietā tiek meklēti «smalkāki» ietekmes veidi. Tomēr, kā raksta Najs, kad esi zaudējis naudu, nav tik svarīgi, kā tev atņēma maku - apmānot vai piedraudot...
Krievijas centieni politisko vērtību, attieksmes pret vēsturi un dažu specifisku kultūras aspektu popularizēšana Latvijā gan ar tautiešu politikas, gan popkultūras palīdzību drīzāk sašķels sabiedrību vēl vairāk. Arī Krievijas ārpolitikas veidotāju un īstenotāju vēlme ietekmēt politiskos procesus Latvijā, lietojot mīksto varu, var nenest gaidītos panākumus, tomēr Latvijas politiķiem un sabiedrībai kopumā vajadzētu saskatīt notiekošo plašākās likumsakarībās, proti, piemineklis Puškinam Rīgā un Jaunais vilnis Jūrmalā ir tikai divas mazas skrūvītes lielajā «mīkstās varas» mehānismā ar nosaukumu Russkij mir.
APPC sadarbībā ar pētījumu centriem no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas veic pētījumu par Krievijas ārpolitikas t.s. humanitāro virzienu. Tajā detalizētāk būs apskatītas šajā rakstā skartās tēmas. Projektu atbalsta Konrāda Adenauera fonds, Sorosa fonds-Latvija un National Endowment for Democracy (NED). Latvijas sabiedrībai pētījuma rezultāti būs pieejami šī gada nogalē.