Pieņemsim, ka tā ir sakritība - vienlaicīgi ar ziņu, ka Vienotība Laimdotu Straujumu izvirzījusi kā savu premjera amata kandidātu arī valdībai, kas tiks veidota pēc parlamenta vēlēšanām, Straujuma sāka publiski kritiski izteikties par pašas partijas ministriem (izglītības, veselības aizsardzības). Kā mēdz teikt, no konkurējošām versijām par valdības vadītāja kandidātiem vairs nav jābaidās, tas «burbulis ir izspļauts», nu var arī runāt atklātāk… Nevarētu jau teikt, ka Straujumas piezīmes būtu nepamatotas. Turklāt no viņas un Vienotības kā politiķu viedokļa ir arī pareizi vēlēšanu priekšvakarā neatstāt abu publiski skaļo nozaru attiecības ar to ministriem pašplūsmā. Tomēr tam, ka Straujuma paralēli premjera funkcijām uzņemas arvien jaunas atbildības sfēras, ir savas ēnas puses.
Valdības dienas kārtībā (Valsts sekretāru sanāksme, 19.06.) nonācis Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.-2015. gadam.
Ja runājam par pašreizējās vides novērtējumu, te ir mūžīgais strīds par to, vai glāze ir līdz pusei pilnai vai līdz pusei tukša. Tomēr, šķiet, pat optimisti nevar noliegt, ka dažādos reitingos joprojām atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas, ka problēmu joprojām ir daudz. Labā ziņa ir tā, ka, iepazīstoties ar šo gandrīz 200 lappušu garo dokumentu, var piesardzīgi apgalvot, ka kopumā valsts politiskā un valsts pārvaldes vadība apzinās, kas ir jādara, un tai pat ir adekvāti ierosinājumi, kas noformēti jau pietiekošā detalizācijas pakāpē.
Savukārt problēma ir tā, ka darāmo darbu saraksts patiešām ir iespaidīgs (lasītāji paši var ar to iepazīties valdības mājaslapas sadaļā Tiesību aktu projekti) un konkrēts, tēlaini izsakoties, nu tik atrotīt piedurknes un mesties pie darba, bet… Diemžēl nav pārliecības, ka ir, kas dara un darīs. Tas pat nav pārmetums Ekonomikas un Tieslietu ministrijām kā struktūrām (no abām daudz atkarīgs plāna izpildē), tomēr nemānīsim sevi - Baibas Brokas nedienas un Vjačeslava Dombrovska pūliņi atrast savu vietu «reformistu» ieplūšanā Vienotības rindās abu ministriju politiskos vadītājus nemotivē piepūlei. Līdz ar to, ja atzīstam, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir prioritāte, varētu aicināt pašu Straujumu uzņemties «šefību» pār plāna īstenošanu. Bet - un te atgriežamies raksta sākumā - premjerministre jau cenšas izsēdēt uz papildu krēsliem, aizvietojot Circeni un mēģinot viest skaidrību Druvietes apcirkņos. Līdz ar to var diemžēl diezgan droši prognozēt, ka plāns (atkārtošu, gana labais), kas nepieciešams uzņēmējiem Latvijā, tiks īstenots pēc pārpalikuma (laika, cilvēku u. c. resursu) principa. Jo šajā gadījumā saduras divas loģikas. Politiķiem, protams, ērtāk priekšvēlēšanu debatēs palepoties ar papildu miljoniem mediķiem un skolotājiem, nevis mēģināt izskaidrot kādas sabiedrības vairākumam pasvešas izmaiņas, piemēram, īpašuma tiesību aizsardzībā. Tas, ka šie papildu miljoni rodas no uzņēmējdarbības, ir atšķirīga loģika.