Pati ministre norāda, ka laikā, kamēr viņa vadīs ministriju, ķīmijas un fizikas eksāmens skolēniem nebūs obligāts. Savā rīcībā viņa problēmas nesaskata.
Ignorējot valdības lēmumu
Gada sākumā Ministru kabineta sēdē tika izskatītas un atbalstītas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Tomēr valdības pārstāvji lēma, ka ķīmijas un fizikas eksāmenam ir jābūt obligātam, lai gan šāds punkts nebija iekļauts attīstības plānā. Līdz ar to IZM ar protokollēmumu tika dots uzdevums precizēt pamatnostādņu projektu, paredzot, ka tiks noteikts izvēles centralizētais eksāmens fizikā vai ķīmijā, un precizējot, kādā veidā un ar kuru mācību gadu tas tiks ieviests. Taču tagad, kad dokuments jau ir apstiprināts Saeimā, izrādījies, ka izmaiņas nav veiktas. V. Dombrovskis Dienai pauda sašutumu, norādīdams, ka IZM ir klaji ignorējusi valdības lēmumu, tādējādi nevēloties risināt valstiski nozīmīgus jautājumus. Ministrija paredzējusi tikai centralizēto eksāmenu pilotprojektus fizikā vai ķīmijā.
Eksāmenam neredz jēgu
I. Druviete Dienai paskaidroja, ka apstiprinātais dokuments paredz vairākus pasākumus, kas veicinās skolēnu un pat pirmskolas vecuma bērnu interesi par eksaktajām zinātnēm. Tomēr obligāts eksāmens neesot pareizais veids, kā motivēt skolēnus. «Mums ir jāizvēlas, vai mēs izmantojam eksāmenu kā iebiedēšanas līdzekli vai arī mēs strādājam pie pozitīvas motivācijas un atbalsta, tādējādi mudinot aizvien vairāk skolēnu izvēlēties kārtot fizikas un ķīmijas eksāmenu,» sacīja I. Druviete. Viņa arī uzsvēra, ka patlaban jau ir iespēja kārtot centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā un daļa skolēnu to arī izmanto. Ar plānotajiem pasākumiem varētu sasniegt to, ka šos eksāmenus izvēlas pat puse vidusskolas beidzēju. Ministre arī sacīja, ka, ieviešot centralizētos eksāmenus, bijusi doma, ka tie būs kā daļa no iestājeksāmeniem augstskolās, taču augstskolas eksāmenus bieži neņemot vērā. Līdz ar to centralizēto eksāmenu jēga ir apšaubāma.
Savā rīcībā ministre nesaskata neko nepareizu un norāda, ka izglītības pamatnostādnes ir dokuments, ko apstiprina Saeima. Tas izskatīts arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un apstiprināts Saeimas plenārsēdē. Ja kādam bijušas pretenzijas pret dokumenta saturu, tās vajadzēja izteikt līdz pamatnostādņu apstiprināšanai Saeimā.
Maldināti deputāti
V. Dombrovski gan izglītības ministres atbilde neapmierina. Viņš uzskata, ka tieši IZM bija pienākums uzturēt valdības pozīciju Saeimas komisijas sēdēs. Tādējādi rodas bažas, ka ministrija pretēji valdības lemtajam nav iesniegusi komisijai pamatnostādnes atbilstošā redakcijā, tā, iespējams, maldinot gan Saeimas komisiju, gan Saeimas deputātus. Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas, jautājums par valdības pieņemto redakciju komisijā nav skatīts. Arī komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Dienai apstiprināja, ka šis jautājums pamatnostādņu kontekstā nav ticis apspriests, līdz ar to izmaiņas ministrija ir veikusi patvaļīgi. Tomēr, skatot jautājumu pēc būtības, D. Reizniece-Ozola uzskata, ka obligāto centralizēto eksāmenu fizikā vai ķīmijā var ieviest tāpat, jo pamatnostādnēs teiktais nav ar to pretrunā. Taču tādā gadījumā būtu jāatrisina virkne jautājumu. Piemēram, kā nodrošināt pietiekamu skaitu kvalificētu fizikas un ķīmijas speciālistu un kāda pieeja būtu tiem skolēniem, kuri mācās dabaszinības apvienotajā priekšmetā, kā arī tiem bērniem, kuri mācās mūzikas un mākslas novirziena vidusskolās. Kamēr šo atbilžu nav, obligāta eksāmena ieviešana ir sasteigta.
Lai gan situācija atgādina raganu medības, V. Dombrovskis Dienai uzsvēra, ka tā nav. Viņš piedāvā koalīcijā vienoties par nepieciešamajiem grozījumiem pamatnostādnēs, lai nodrošinātu pamatnostādņu atbilstību valdības lēmumam, uzdodot IZM grozījumus iesniegt Ministru kabinetā un Saeimā apstiprināšanai. Diena jau vairākkārt ir rakstījusi par ideju fizikas un ķīmijas eksāmenu vidusskolas beidzējiem noteikt par obligātu, tomēr viedokļi nekad nav bijuši vienprātīgi - daļa to uzskata par risinājumu, citi - par iebiedēšanas taktiku.