Kad Latvijā pirmo reizi 2004. gada 12. jūnijā vēlēja Eiropas Parlamenta deputātus, 16 partiju un to apvienību bija iekļāvušas savos sarakstos 245 kandidātus. Togad pārstāvniecību EP ieguva piecas partijas. Tēvzemei un brīvībai/LNNK spožo uzvaru, iegūstot četras vietas, līdz šim nevienam vēl nav izdevies atkārtot. Divi no toreiz ievēlētajiem tēvzemiešu deputātiem - Roberts Zīle un Inese Vaidere (tagad Vienotība) - tāpat kā Tatjana Ždanoka no PCTVL (tagad pārstāv uz tās bāzes izveidoto Latvijas Krievu savienību) ir Eiropas Parlamentā strādājuši bez pārtraukuma un kandidē vēlēšanās arī trešo reizi. Savukārt 2009. gadā interesi par iesaistīšanos cīņā bija izrādījuši 17 politisko spēku, no tiem mandātus EP saņēma seši saraksti.
Katrā spārnā savs līderis
Pēc bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) iesaistīšanās vēlēšanu cīņā ar pirmo numuru, arī politiskie konkurenti paredz Vienotībai labus panākumus vēlēšanās. Tai prognozē trīs vietas un cerības četriem sarakstā iekļautajiem, jo iespējams, ka V. Dombrovskis kļūst par Eiropas komisāru un tad mandātu noliek. Citu spēku pārstāvji uzskata, ka īsti korekti nav izmantot bijušo premjeru kā vilcēju, bet viens no Vienotības līderiem Dzintars Zaķis skaidroja, ka tā ir Eiropā pieņemta prakse, ka politiķi, kas kandidē uz komisāru amatiem, piedalās arī vēlēšanās, jo «komisārs arī ir politiķis un būtu labi, ja viņš šo amatu izmantotu arī par labu savai valstij».
Līdzšinējās prognozes liecina, ka uz labu pārstāvniecību EP var cerēt arī partija Saskaņa, par spīti koriģētajam zīmolam, - tas nebūs Saskaņas centra, bet gan sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa saraksts, jo sabiedrotie no Latvijas Sociālistiskās partijas ar Alfrēdu Rubiku priekšgalā startē atsevišķi. Saskaņas kandidātu sarakstā ir vienpadsmit Saeimas deputātu, to viens no līderiem Jānis Urbanovičs skaidroja vienkārši - šie cilvēki ir parlamenta darbā pārbaudīti. Uz vaicāto, kā Saskaņas izredzes var ietekmēt gaidāmā konkurence ar Eiropas Parlamenta deputātu A. Rubika, T. Ždanokas, kā arī Aleksandra Mirska pārstāvētās partijas Alternative sarakstiem, J. Urbanovičs atbildēja, ka nekā nevarot ietekmēt, jo Saskaņa konkurēšot ar Vienotību.
Divi jaunpienācēji
Latvisko partiju spārnā konkurence ir ievērojami lielāka. Partiju pieteikumus var sadalīt vairākās grupās. Vienā ir Saeimā pārstāvētās partijas - Vienotība, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kā arī Zaļo un Zemnieku savienība, kurai līdz šim nav izdevies iegūt kādu vietu EP, bet tā cer uz šīm vēlēšanām. Vēl vienā grupā ir nelielas ietekmes partijas, kuras piedalās visās vēlēšanās gadu no gada, bet panākumus tajās negūst. To vidū ir arī tradīcijām bagātā LSDSP un Kristīgo demokrātu savienība. Šogad ir divi jaunpienācēji ar sabiedrībā pazīstamiem līderiem. Viena ir Latvijas Reģionu apvienība, kuru izveidoja Reģionu alianse kopā ar sabiedrotajiem novados, par saraksta pirmo numuru izraugoties bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru.
Einara Repšes vadītā Latvijas Attīstības partija startē ar režisoru Andreju Žagaru saraksta galvgalī. Tieši šis politiskais spēks ir pievērsis vislielāko uzmanību, ar milzīgu furgonu apceļojot Latviju, bet pirms tam bija ieguldījis arī zināmus līdzekļus reklāmās. Tiesa, tas ir agrākās vēlēšanās jau pārbaudīts paņēmiens un nav izrādījies visai efektīvs. Iepriekš Saeimas vēlēšanās ceļošana pa Latviju ar politiķu sejām izdaiļotos furgonos to īpašniekiem sevišķus panākumus nenesa.
Latvijas Reģionu apvienība izvēlējusies citu taktiku - tā sarakstā ir iekļāvusi vietējos līderus no Saldus, Preiļiem un vēl vairākiem novadiem. To iedzīvotāji varētu balsot par populāriem pašvaldību un arī uzņēmumu vadītājiem, kuri, visticamāk, nemaz neplāno atstāt darbu domē vai biznesā, apzinoties ierobežoto vietu skaitu EP. Reģionu apvienības sarakstā ir tikai četri rīdzinieki. Līdzīgu taktiku izmanto arī Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, kuru sarakstos arī ir liela reģionu cilvēku pārstāvniecība. EP vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.
Kandidē arī bezdarbnieki
Nesen viens no Latvijas Attīstības partijas kandidātiem sociālajā interneta vietnē twitter.com bija partijas cerības saistījis ar Riharda Pīka iekļaušanu kandidātu sarakstā. Jāatgādina, ka 2009. gadā, kad R. Pīks startēja no Tautas partijas vēl kā EP deputāts ar spilgtu kampaņu, viņa saraksts palika sestais aiz svītras. Iespējams, politiķim kaitējumu toreiz nodarīja TP jau dilstošā reputācija. Togad vistuvāk procentu barjerai bija cits EP deputāts Guntars Krasts, kurš kandidēja no maz zināmās partijas Libertas.lv - par to nobalsoja 4,3% vēlētāju. Tas norāda uz līderu personību nozīmi, ko lielākā daļa sarakstu ir ielāgojusi. Interesanti, ka daļa partiju arī ar pēdējo numuru piesaka sabiedrībā pazīstamus politiķus.
EP vēlēšanas šogad ir iespēja mazākām partijām atgādināt par sevi, bet ietekmīgākajām audzēt spēkus Saeimas vēlēšanām, izmantojot iespēju popularizēt savus cilvēkus. Vairākos sarakstos ir iekļauti arī bezdarbnieki jeb personas, kas «šobrīd nestrādā», kā trīs kandidātus pieteikusi E. Repšes partija. Vienpadsmit pretendentiem ir vidējā izglītība. Kandidātu vidū ir arī cilvēki, kas mainījuši politisko piederību, - tajā skaitā no likvidētās Tautas partijas. No tagadējiem EP deputātiem vēlēšanās vairs nekandidē no LPP/LC ievēlētais Ivars Godmanis, kura pārstāvētā partija arī ir izbeigusi savu darbību.
Sarakstu iesniegšanu var uzskatīt par otro atgādinājumu vēlētājiem, ka šā gada maijā notiks EP vēlēšanas. Iepriekš tās notika jūnijā, bet vasaras sezonā ir risks, ka jau tā ne pārāk augstā vēlētāju aktivitāte var samazināties vēl vairāk. Pirmo atgādinājumu balsstiesīgie pilsoņi ir saņēmuši savās pastkastītēs. Tas ir uzaicinājums uz vēlēšanām konkrētā vēlēšanu iecirknī, kur vēlētājs ir reģistrēts. Iecirkni ir iespējams mainīt līdz 29. aprīlim, iepazīstoties ar Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā dotajiem padomiem.