Pastāv liela varbūtība, ka 2012. gada Francijas prezidenta vēlēšanās par vienu no galvenajiem N. Sarkozī konkurentiem kļūs Marina Lepena, kuras tēvs ir Eiropā pazīstamākais galēji labējais politiķis Žans Marī Lepens.
82 gadus vecais Ž. M. Lepens, kurš jau vairākas desmitgades pazīstams ar savu klaji atklāto nepatiku pret imigrantiem, vairs nevēlas vadīt paša savulaik izveidoto partiju Nacionālā fronte, tāpēc politiskais spēks meklē jaunu līderi. Tieši M. Lepenu vairākums ekspertu min kā cilvēku, kas 16. janvārī paredzētajā partijas kongresā tiks nosaukts par jauno līderi.
Politikas aprītā
Nacionālā fronte tika dibināta 1972. gadā, un visu šo laiku tās vadītājs ir bijis Ž. M. Lepens. Viņa pirmā nopietnā parādīšanās uz Francijas politikas skatuves notika 1984. gadā, kad Ž. M. Lepens tika uzaicināts piedalīties populārā televīzijas raidījumā, kur viņš apsūdzēja arābus un musulmaņus par «Francijas kolonizēšanu». Kopš tā brīža viņa popularitāte piedzīvoja strauju kāpumu, un viņš kļuva par ievērojamu spēlētāju Francijas politikā. 2002. gadā viņš šokēja Eiropu, ieņemot otro vietu Francijas prezidenta vēlēšanās, piekāpjoties toreizējam valsts vadītājam Žakam Širakam.
Pēc gandrīz četrdesmit gadus ilgas partijas vadīšanas viņš ir gatavs paiet malā un licis skaidri saprast, ka par savu pēcteci vēlas redzēt jaunāko meitu Marinu, kas Nacionālajā frontē iestājās 1986. gadā, bet pašlaik ieņem vienu no diviem partijas viceprezidenta amatiem.
«Es politikā iesaistījos nelabprāt,» atceras 42 gadus vecā M. Lepena. «Bet citādi nebija iespējams, ja esi Ž. M. Lepena meita. Politika mani ir «ierijusi».» Līdz šim viņas politiskā karjera bijusi saistīta ar Francijas reģioniem, bet no 2004. līdz 2009. gadam viņa bija Eiroparlamenta deputāte.
Viņa ir apņēmusies iet tālāk. «Es esmu šeit, lai uzvarētu prezidenta vēlēšanās,» intervijā britu raidsabiedrībai BBC stāsta M. Lepena. «Katras politiskās partijas mērķis ir nokļūt pie varas, lai realizētu savas idejas.»
Sarkozī partija baidās
Topošās Nacionālās frontes līderes politiskā ideja ir skaidra - pārtraukt Francijas islamizāciju. «Mēs iestājamies pret islāmismu, nevis islāmu,» viņa atklāj sarunā ar Daily Telegraph. «Islāmisms ir vēlme ar šariata likumu aizstāt pilsoniskos, politiskos un reliģiskos likumus.» Viņasprāt, acīmredzami islāmisma piemēri ir cūkgaļas izslēgšana no ēdienkartes vairākās Francijas skolās un ātrās apkalpošanas ēstuvju ķēdes Quick lēmums piedāvāt īpašus burgerus musulmaņiem.
Nesen M. Lepena izraisīja Francijas politiskās elites sašutumu, paziņojot, ka musulmaņi, kas lūdzas uz ielām, pielīdzināmi nacistu okupācijai, tikai bez «tankiem un karavīriem». Socioloģiskās aptaujas rāda, ka 39% franču atbalsta strīdīgo salīdzinājumu.
Aptaujas liecina, ka M. Lepena 2012. gada Francijas prezidenta vēlēšanās varētu iegūt 13% balsu, kas nešķiet īpaši daudz, bet ir par 5% vairāk nekā viņas tēvam gadu pirms 2002. gada vēlēšanām, kurās viņš sensacionāli saņēma 17% vēlētāju atbalstu un iekļuva otrajā kārtā.
Draudošās briesmas atzīst arī N. Sarkozī pārstāvētā partija UMP. «Nav apšaubāms, ka Nacionālās frontes popularitāte pēdējos mēnešos pieaug,» apstiprina UMP prezidents Žans Fransuā Kopē. «Raugoties no elektorāta skatupunkta, mēs esam apdraudēti.»
Analītiķi uzskata, ka M. Lepenas popularitāte ir izskaidrojama ar viņas salīdzinoši mēreno izteiksmes veidu un mūsdienīgajiem uzskatiem, ko labi parāda viņas atbalsts abortiem. «Viņai ir tāda pati nostāja pret imigrāciju kā tēvam, bet viņa to pasniedz citādi, maigāk,» domā galēji labējo partiju pētniece Nonna Maiere. «Viņai ir ļoti labs kontakts ar žurnālistiem.»