Ievai gan tas depresiju neradīs, jo viņa nav reāla persona, bet gan tvitera profils, kuru izveidoja _Diena_, lai pārbaudītu, cik atsaucīgi politiķi saziņā ar vēlētājiem ir tvitera vidē. Priekšvēlēšanu laikā tur savairojušies politiķu profili, taču gan paši politiķi, gan eksperti norāda, ka vēlētāju skaita pieaudzēšanā tviteris ir vājš palīgs, jo pagaidām tur politiķu gaitām seko maza vēlētāju daļa. Krietni lielāka loma tviterim un citiem sociālajiem tīkliem tiek prognozēta nākamajās vēlēšanās.
Tviterī pašlaik darbojas divu veidu politiķi - vieni tur ir tāpēc, ka viņiem to vajag, tomēr ir skaidri redzams, ka viņi paši ar to nav aizrāvušies, savukārt otri ir metušies iekšā tvitera vidē un aktīvi iesaistās komunikācijā, norāda mediju eksperte Anda Rožukalne. Viena no tvitera priekšrocībām ir tā, ka politiķiem ir iespēja publiski paust savus ziņojumus bez žurnālistu starpniecības. Politikas pētniece Iveta Kažoka gan uzsver, ka liela daļa politiķu nav sapratuši, ka tviteris nav oficiālu ziņojumu izplatīšanas kanāls, bet gan diskusiju vietne.
Daudzi politiķi tviterī ir jau ilgāku laiku, taču pirms vēlēšanām jūtami palielinājusies deputātu kandidātu aktivitāte, atzīst I. Kažoka. Viņa novērojusi, ka pēdējos mēnešos visstraujāk vairojas Vienotības deputātu kandidātu profili. Jau vairāk nekā gadu tviterī ir arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), aktīvi tvitera lietotāji ir arī vairāki ministri - Raimonds Vējonis (ZZS), Artis Kampars (JL), Uldis Augulis (ZZS), Linda Mūrniece (JL) un Imants Lieģis (PS). Tiesa, ministru komunikācijas forma ievērojami atšķiras - I. Lieģa un U. Auguļa tvitera ieraksti (tvīti) ir oficiāli, viņi reti ielaižas diskusijās ar citiem tviterotājiem, taču pārējie ministri raksta personiskāk un reizēm tvīti neskar arī viņu tiešo darbības jomu. Šie ministri arī nereti iesaistās diskusijās ar citiem tviterotājiem. Dienas uzrunātie ministri norāda, ka tviteri lieto galvenokārt vakaros, taču Diena ir pamanījusi ierakstus gan darba laikā, gan pat valdības sēdes laikā. Regulāri uz jautājumiem atbild Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). Savukārt no apvienības Par labu Latviju! redzamākajiem politiķiem aktīvākie tviterotāji ir Edgars Zalāns un Mārtiņš Zemītis, kuru pēdējie tvīti galvenokārt veltīti konkurentu kritikai un pašu pārstāvētā spēka slavēšanai.
Tiesa, ne aiz visu politiķu tvītiem stāv paši politiķi. Piemēram, finanšu ministra Einara Repšes (JL), Ventspils mēra Aivara Lemberga, TP līdera Andra Šķēles tvitera profili ir viltoti. Vairāku politiķu vietā raksta sabiedrisko attiecību speciālisti un palīgi. Piemēram, N. Ušakovs stāsta, ka tviterī un citos sociālajos tīklos viņš nereti saņem iedzīvotāju sūdzības, uz kurām atbildēt mēra vārdā «piepalīdz» palīgi. Arī PLL premjera kandidāts Ainārs Šlesers neraksta pats, to dara «pāris cilvēku, kuriem ir tiešs kontakts ar Aināru Šleseru», stāsta viņa pārstāvis Ģirts Dripe. A. Rožukalnei ir zināmi mediju aģentūru darbinieki, kas raksta atsevišķu politiķu vietā.
Eksperti Dienai norāda, ka tviteris palīdz sasniegt politiķus vēlētājiem, kuriem tas citādāk nebūtu iespējams. Tiesa, kā pierādīja nelielais Dienas eksperiments ar viltus profila izveidi, politiķu vairākuma atbildes uz vēlētājas Ievas jautājumu tā arī neizdevās sagaidīt, atbildēja vienīgi A. Kampars. Diena uzdūrās arī profilam natasha_riga, kas atgādina līdzīgu viltojumu, ar mērķi pārbaudīt, cik aktīvi saziņā ar iedzīvotājiem tviterī ir politiķi, jo «Nataša» virknei politiķu uzdeva personiskus jautājumus. Informācija politiķu profilos liecina, ka daļa viņu ignorējuši, tomēr daži ir atbildējuši: piemēram, V. Dombrovskis viņai atbildējis uz jautājumu par savu darba laika ilgumu, A. Kampars atbildējis, kur viņš ieguvis smukās šlipses, savukārt L. Mūrniece skaidrojusi, cik ilgi viņai ir tetovējums pūces formā.
Sociologi Aigars Freimanis un Arnis Kaktiņš norāda: tviteris nav platforma balsu zvejošanai, jo tā lietotāju loks ir šaurs - aktīvākajā tviterotāju grupā ietilpst, piemēram, žurnālisti, politiķi, sabiedrisko attiecību speciālisti, dažādi eksperti, blogeri, citu profesionālo grupu pārstāvju tviterī ir maz. Turklāt, kā akcentē A. Kaktiņš, lielākoties cilvēki mērķtiecīgi piesakās sekot tikai noteiktiem politiķiem, kuriem acīmredzot uzticas vairāk. A. Freimanis stāsta, ka vēl neesot izpratis tvitera dabu, tomēr viņam esot smieklīgi lasīt ierakstus «esmu tur, būšu tur, darīšu to». Vaicāts, kā tad citādi tviteri varētu izmantot, viņš norāda: «Tur jau tā lieta, ka nekā citādi. Tas ir gids.»
I. Kažoka gan norāda - lai arī tviterī pagaidām ir maz vēlētāju, politiķiem nemaz nav daudz citu iespēju tikt sadzirdētiem, jo tikšanās ar vēlētājiem apmeklē vēl mazāk cilvēku. Tiesa, politiķi, kuri iesaistījušies tviterī tikai vēlēšanu priekšvakarā, «ir aktivizējušies pārāk vēlu», uzskata I. Kažoka. Lai darbība tviterī radītu efektu, būtu jāiesaistās vismaz gadu pirms vēlēšanām, jo pievienošanos pēdējā brīdī vēlētāji var uztvert tikai kā priekšvēlēšanu aktivitāti, taču I. Kažokai neesot pārliecības, ka deputāti pēc ievēlēšanas arī būs tikpat aktīvi.