Un tad man gribas kliegt - mīļie, mēs jūtamies absolūti normāli un arī ēdam normāli, un ar seksu mums vēl jo vairāk ir normāli. Jo beidzot vairs neskrienam ar lielām somām no viena punkta uz otru, nedomājam, kā paspēt laikā izmazgāt, izvārīt, pasniegt. Mēs beidzot esam kļuvušas gudrākas, dzīvojam pašas sev, un tas ir normāli, tā ir vecuma norma (šo fantastisko frāzi manā medicīnas kartītē ierakstīja kāds dakterītis). Mums ir viss, kā tam jābūt, - mums patīk paskatīties uz jaunākiem vīriešiem, un lai man met ar akmeni tā, kurai nepatīk, jo sava gadagājuma alus vēderiņos nav ko ieraudzīt. Mums patīk mazliet drastisks matu sakārtojums un spilgtākas krāsas, un mazliet neprātīgi apģērbi. Un, ja es kādreiz nezinu, ko nopirkt, pajautāju savai 14 gadu vecajai meitai - vai tāda mamma viņai patiktu? Ticiet man, bērni zina, kādai ir jābūt viņu mammai!
Lūk, tāda ir mana vecuma norma! Matu griezums, viegla kosmētika, kostīmiņš virs ceļa, zeķbikses ar neparastāku rakstu un ērti apavi. Vienīgais, par ko mēs iedomājamies biežāk, - dod, Dievs, man veselību!
Viss pārējais ir liels sīkums - ar vai bez stringiem, ar trenētu vai ne tik trenētu augumu! Mēs esam foršas! Un nevienam nevajag mūs mācīt, kā mēs jūtamies un kāda ir mūsu seksa kvalitāte! Mēs visu zinām pašas, jo mums ir tas brīdis no 40 līdz 50! Tas ir dadzis jūsu acī, bet vai mūsējā?
Lasītājs. Ja piecdesmitgadīgai var pamanīt stringu maliņu, tas ir vulgāri un liecina, ka viņa nevar pieņemt savu vecumu. Ja piecdesmitgadīgā var lepoties ar ķermeni labā fiziskā formā un seju bez dubultzoda, tad cepuri nost. Bet uzvilkt stringus un lēkt kā jaunavai - tas 50 gados ir piedauzīgi un lēti, truli. Lai velk kaut 10 stringus, bet neatrāda sabiedrībai.