Daile - «gribas atpūsties» plauktiņā

Žetons Juse par melno caurumu - lakoniski un precīzi! Žetons AA par ideju! Es par.

Gaiša doma!

Dāvinu ideju! KM Dailes teātra jauno ēku atdod Jaunajam teātrim un dailes trupu pārvieto uz veco Dailes teātra ēku. Nu tā teikt pēc nopelniem, ja jau spriež pēc stereotipiem. Izcilā māksla būs pieejama lielākām ļaužu masām un samaitājošā izklaide mazāk cilvēkiem. Un nekas nebūs jālikvidē.

Piekrītu s, ka šis raksts ir izteikts stereotipu kultivēšanas paraugs. Taisni vai neomulīgi sametas, ja kaut ko tādu dara profesionāla teātra kritiķe. Dīvaina tendencioza plauktiņos likšana. Tāpat nevaru vien beigt brīnīties, kā var it kā novērtēt aktiermeistarību komēdijā, bet tajā pašā laikā vieglu roku rakstīt, ka tādas izrādes jau nekas nav un kas nu notiks ar teātri. Man gan šķiet, ka DT piedāvā gaumīgu izklaidi. Turklāt tā īsti par izklaidi var runāt vienīgi "Ja mana sieva uzzinās" sakarā. "Kad citi jau guļ" varbūt nav ideāla iestudējuma ziņā, bet tā vēsts, ko šī izrāde nes(saglabāt mīlestību pāri visām dzīves peripetijām) ir ļoti vajadzīga tieši šeit un tagad. Martinsonei beidzot atkal ir kur krāšņi sevi parādīt. Savukārt Pēteris Liepiņš " Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas" ir neparasts, pilnīgi jauna talanta šķautne. Žēl, ka stereotipi to cien. kritiķei nav ļāvuši ieraudzīt un novērtēt. "Laulību noziegumus" diemžēl izpirkto biļešu dēļ nav izdevies noskatīties. Negribu nievāt citus teātrus, lai izceltu DT, bet vienu gan nevaru nepateikt. Saka, ka neviens nav neaizstājams, tomēr ir gan. Pēc Jaunatnes teātra likvidēšanas ir palicis melns caurums Latvijas kultūrā. Un vēl viens tāds radīsies, ja piepildīsies murgainā ideja neatbalstīt Dailes teātri un radīt apstākļus tā likvidācijai. Tfu, tfu, tfu...

Es, sekojot līdzi, teātra norisēm Latvijā, redzu, ka pie mums ļoti izteikti dominē stereotipi, ko arī Jūs paužat savā secinājumā, un ja frāzei par JRT varētu lielā mērā piekrist, tad NT jau nu arī notiek traļi vaļi cik tik gribat. Kaut tā pati Kornēlija, kaut dikti samocītās Freiberga Skroderdienas, švaks Princis un Ubaga zēns... Par Vadoni nerunāsim... Bet Nacionālais teātris ir neaizskarams, tieši tāda sajūta rodas pēdējā laikā sekojot līdzi visām peripetijām.

nu, nezinu, nezinu... Pēdējā rindkopa nav mazliet pārsteidzīgs secinājums? Lai gn šādu nostāju var just Jūsu, cienītā kritika, rakstu darbos ik uz soļa. Vai Dailes teātri nav labu un domātrosinošu izrāžu? Kaut vai minētie Mazie laulību noziegumi? Labi, kaut kas pilnīgi līdz beigām nebija varbūt tik ģeniāls kā varēja gaidīt, bet šī izrāde nekādā ziņā nav liekama ailē ,,gribas atslēgties'', tāpat vēl arī citas, gan iepriekšējo sezonu veikums, ko ļaudis aizvien skatās šajā teātrī - Siseņi, Naži vistās, Ivonna, Burgundijas princese nupat piedzīvoja savu pēdējo izrādi, tas pats Moriss, kuru Jūs vienlaikus atzīstat par mākslas darbu zelta vērtē un tai pašā laikā metat pār vienu kārti ar vieglajiem izklaides gabaliem. Varbūt tad pasakiet pavisam atklāti uzreiz? Dailes teātri būtu ļoti izdevīgi aizslēgt ciet pavisam. Lai jau vēl pamocas kādu brīdi ar šīm izrādītēm, cik tad nu vairs atlicis...