Nav piepildījušies solījumi par biogāzes un elektroenerģijas ražošanu no atkritumiem, šķirošanu un otrreizējo pārstrādi- tas var draudēt pat ar soda sankcijām no starptautiskajiem finansētājiem. Izbūvētie šķirošanas laukumi, bioenerģētiskās šūnas un ģeneratori poligonos nav noslogoti.
Zaļāk nozīmē lētāk
Cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas tarifu iespaido ekspluatācijas izmaksas, glabājamo atkritumu daudzums, taču būtiskāko iespaidu uz tarifu atstāj dabas resursu nodoklis, kas pērn bija 75 santīmi par tonnu, bet ko līdz 2012.gadam paredzēts pakāpeniski palielināt līdz septiņiem latiem par tonnu, skaidro poligonu apsaimniekotāji. Nodokli nepiemēro atkritumiem, kas sašķiroti un nododami otrreizējai pārstrādei. Taču poligonos ar nelieliem izņēmumiem šķirošanai pievērš maz uzmanības. Piemēram, Piejūras poligonā Talsu rajonā uzstādīta dārga šķirošanas līnija un plānoti 366 dalīto atkritumu vākšanas un šķirošanas laukumi. Tomēr pat te no kopējās poligona jaudas - 90 000 tonnu gadā - dalītas vākšanas rezultātā paredzēts savākt tikai 730 tonnu gadā, liecina piesārņojošās darbības atļauja poligonam. Pretrunīgi ir arī normatīvie akti. Vairāki nacionālas nozīmes dokumenti, to skaitā Atkritumu apsaimniekošanas likums, paredz kvalitatīvas izmaiņas - ražot enerģiju, veicinot biogāzes savākšanu sadzīves atkritumu poligonos, kā arī veicināt atkritumu pārstrādi, panākt, lai iespējami liela daļa atkritumu nonāk atpakaļ ekonomiskajā apritē. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam ir paredzēts realizēt reģionālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektus, izveidojot bioloģisko noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumus, taču nav plānots ražot biogāzi.
Var zaudēt miljonus
Viens no pirmajiem atkritumu poligoniem Liepājas rajona Grobiņas novada Ķīvītes paredzēja arī elektroenerģijas ražošanu no savāktās biogāzes. Prognozējot, cik iespējams saražot elektroenerģiju, tika aprēķināts, ka šādi poligons ietaupīs vairāk nekā 130 tonnas izmešu jeb oglekļa emisiju. Šo ietaupījumu avansā nopirka Pasaules Oglekļa samazināšanas fonds (Carbon Found), projektam piešķirot 2,477 miljonus ASV dolāru. Liepājas RAS nenoliedz, ka elektrību neizdodas saražot vajadzīgajā apjomā, tāpat neizdodas savākt prognozēto atkritumu apjomu. Elektroenerģijas ražošana sākta tikai 2007.gada beigās, ik gadu saražojot tikai aptuveni ceturto vai piekto daļu no prognozētā apjoma.
2007.gadā Pasaules Banka skaidri norādīja, ka netiek pildītas saistības, ko paredz līgums ar Oglekļa fondu. Prognozes bijušas nepamatoti optimistiskas, tobrīd presē atzina SIA Liepājas RAS vadītājs Normunds Niedols. Līguma nepildīšana var draudēt ar piešķirtās naudas atmaksāšanu atpakaļ Oglekļa fondam, un tas var ne tikai skart tarifus, bet arī prasīt tiešos maksājumus no pašvaldībām, kuras iesaistījušās projektā, norāda vienas no šīm pašvaldībām Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. «Runa ir par struktūrfondu naudas mērķtiecīgu izlietošanu,» saka A.Radzevičs. Viņaprāt, būtu jāpēta visu poligonu projektos minēto prognožu pamatojums un tas, cik mērķtiecīgi izlietots aizņemtais finansējums. Augustā uzvirmoja konflikts starp Liepājas RAS un Durbes novada domi saistībā ar pieteikumu projektam Poligona Ķīvītes infrastruktūras pilnveidošana. Projektu, kam atvēlēti 2,7 miljoni latu ES Kohēzijas fonda naudas, reģionā neakceptēja vienīgi Durbes novada dome. A.Radzevičs apšaubīja projektu, atsaucoties uz iepriekšējā projekta neveiksmēm. Jaunais projekts paredz pārbūvēt daļu no jau izbūvētajām bioenerģētiskajām šūnām. A.Radzevičs norāda, ka pārbūve plānota tāpēc, ka šajās šūnās, iespējams, kļūdaina projekta dēļ, biogāzi saražot neizdodas. Faktiski tas esot sākotnējā projekta kļūdu labojums.
Atkritumu par maz
Vides ministrija, komentējot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, apgalvo, ka projektu ietvaros neatbilstības neesot konstatētas, viss izbūvēts saskaņā ar projektā paredzēto. No tā var secināt, ka reālā darbība poligonos ministriju neuztrauc, arī pārstrādes un šķirošanas attīstība ne. Neatbilstība starp prognozi un realitāti, kas parādās visu poligonu darbībā, ir tajos nogādāto atkritumu apjoms. Pērn Liepājas poligonā bija plānots noglabāt 62 705 tonnas atkritumu, faktiski bija 58 592 tonnas. Šogad plānotas 52 710 tonnas, bet šā gada deviņos mēnešos poligonā noglabātas 33 826 tonnas cieto sadzīves atkritumu. «Mēs poligonu pārņēmām tikai augustā, tāpēc nevaru nosaukt konkrētus skaitļus, taču tendence samazināties atkritumu apjomam pastāv,» apliecināja arī poligona Janvāri apsaimniekotāja SIA AAS Piejūra valdes priekšsēdētāja Indra Rassone. Poligona jauda esot pietiekama, lai apsaimniekotu daudz lielāku reģionu, nekā atvēlēts Piejūrai (pieņem sadzīves atkritumus no Dundagas, Talsu, Rojas, Kandavas, Tukuma, Engures, Jaunpils novada un Jūrmalas). Arī Ziemeļvidzemes poligona apsaimniekotāja SIA ZAAO Attīstības daļas vadītāja vietnieks Kaspars Pabērzs atzīst, ka poligons varētu apkalpot lielāku reģionu. «Neviens negrib atzīt, ka poligonu mums ir par daudz un tie strādā ar XX gs. tehnoloģiju,» uzskata A.Radzevičs. Efektīvāka pārstrāde un mazāks poligonu skaits samazinātu izmaksas ilgtermiņā.